Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

2023.gada gliemezis – lielais gludgliemezis

Foto avots: Encyclopedia of Life https://eol.org/media/9043358

Latvijas Malakologu biedrība par 2023.gada gliemezi izvirzījusi lielo gludgliemezi (Cochlicopa nitens).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lielais gludgliemezis dzīvo uz augsnes un tās virsējā kārtā. Čaula gluda, spīdīga, gandrīz caurspīdīga, silti brūnā krāsā. Tās augstums 6,2–7,5 mm, platums 2,8–3,2 mm. Kalcifīla suga, sastopama mitros biotopos – pārsvarā palienēs, ūdenstilpju krastos, zāļu purvos, pļavās, dažreiz arī mitros mežos.

Latvijas Malakologu biedrības pārstāvji Mudīte Rudzīte un Māris Rudzītis skaidro, ka šo gludgliemezi par lielo sauc tādēļ, ka Latvijā dzīvo vēl divas gludgliemežu sugas: parastais gludgliemezis (Cochlicopa lubrica) un mazais gludgliemezis (Cochlicopa lubricella), kas ir līdzīgas, bet izmēros vēl mazākas. Lielais gludgliemezis izplatīts visā Latvijā, bet reti. Atradnes izolētas cita no citas, migrācijas notiek galvenokārt ar palu ūdeņiem. Kopumā sugas areāls pasaulē ir visa Eiropa.

Šī suga dod iespēju pievērst uzmanību tās evolūcijai dažu tūkstošu gadu senā vēsturē. Subfosilas lielā gludgliemeža čaulas atrastas arheoloģiskajos izrakumos Riņņukalnā, kas ir valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis. Riņņukalns ir unikāls ar to, ka tajā atklāts Austrumbaltijā vienīgais akmens laikmeta slānis, kurš veidojies no pārtikas pārpalikumiem – saldūdens gliemeņu vākiem, zivju asakām, dzīvnieku kauliem, tas ir vairāk nekā metru biezs un datēts ar 3400–2900 g.p.Kr. Tajā ir daudz gliemeņu čaulu, kas, pakāpeniski sadēdējot, ilgstoši nodrošinājušas lokāli kaļķainu vidi; atbrīvojies kalcija karbonāts devis iespēju saglabāties arī sīkajām gliemežu čaulām, kuras parasti izšķīst skābā augsnē. Pieci tūkstoši gadu sugu evolūcijā ir mazs laika sprīdis, tādēļ subfosilo čaulu sugu noteikšanā varēja izmantot mūsdienu noteicējus un mūsdienu etalonus. Sugu kā Bulimus nitens aprakstījis Meinrads Taurers fon Gallenšteins 1848. gadā, tātad sugas noteikšanas pazīmes ir 175 gadus senas, un mēs vēl joprojām tās izmantojam, bet jaunas sugas rašanās parasti notiek daudzu gadu tūkstošu laikā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Galvenais drauds mūsdienās lielajam gludgliemezim ir cilvēku saimnieciskā darbība, kas likvidē vai degradē dabiskos biotopus. Suga ir kritiski apdraudēta Austrijā, Šveicē, Vācijā. Tādēļ tā iekļauta Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (bieži saukta par IUCN, saīsinājumā no angļu: International Union for Conservation of Nature) aizsargājamo sugu saraksta LC (zema riska) kategorijā. Šajā sarakstā iekļauj sugas, kas izvērtētas pēc visiem apdraudēto sugu kritērijiem, un atzīts, ka to stāvoklis nav būtiski apdraudēts. Tajā pašā laikā tās tomēr tiek paturētas uzmanības lokā, jo, krasi mainoties vides apstākļiem un samazinoties piemēroto biotopu platībām, tās varētu kļūt apdraudētas. Latvijas Malakologu biedrība 2018. gadā sagatavoja un publicēja atjaunotu aizsargājamo gliemju sugu sarakstu atbilstoši Latvijas Sarkanās grāmatas kategorijām. Lielais gludgliemezis iekļauts trešajā kategorijā – reta suga.

Latvijas Malakologu biedrības pārstāvji Mudīte Rudzīte un Māris Rudzītis saka, ka vēl viens no iemesliem, kāpēc izvirzīta šī suga, ir piesaistīt uzmanību apstāklim, ka par izmēros nelielajām sugām mums ir tik maz informācijas, tomēr arī tās var būt apdraudētas un tad tās ir jāaizsargā. Gludgliemežus un citus sīkos zemsedzes gliemezīšus var atrast tikai rūpīgi sijājot augsnes virskārtu, tos parasti nepamana nejauši. Tādēļ arī pētīt to dzīvesveidu ir diezgan sarežģīti. Par augsnes virskārtas gliemežu sugām vienmēr ir mazāk informācijas nekā par izmēros lielākiem dzīvniekiem.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.