Abonē e-avīzi "Dzirkstele"!
Abonēt

Reklāma

25 metri – kompromiss starp “lauksaimnieku bizness paēdis” un “lauku iedzīvotājs vesels”?

Foto: “Pexels.com”.

Antonīmi ir vārdu pāri, kuri noliedz viens otru. Ja tu esi viens, tu nevari būt otrs. Piemēram, melns un balts, liels un mazs, dot un ņemt… Latvijā tagad par antonīmiem padarīti arī “paēdis” un “vesels”.

Pirms diviem gadiem sabiedrība Latvijā, bažījoties par riskiem veselībai, pieprasīja tiesības uz tīru vidi, līdzdalības platformā “Mana Balss.lv” tika savākti 11 000 parakstu par ierosinājumu aizliegt pesticīdu lietošanu 1 kilometra attālumā no apdzīvotām vietām un viensētām, un ierosinājums iesniegts Saeimai. Saeima izveidoja darba grupu jautājuma detalizētākai izpētei, un jau gadu šī darba grupa cenšas atrast “kompromisu”, kurā cilvēki būtu apmierināti un lauksaimnieku bizness dzīvs.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Darba grupas dalībnieki no Zemkopības Ministrijas, Valsts augu aizsardzības dienesta un lielzemnieku biedrības “Zemnieku Saeima” savās prezentācijās pauž, ka jau šobrīd visas pareizi veiktas darbības ar pesticīdiem ir drošas, un pesticīdu reģistrācijas procesā visi riski izvērtēti. Lauksaimniecības produkcijas lielražotāji pauž bažas, ka jebkādi ierobežojumi pesticīdu lietošanai apdraud pārtikas drošību, jo bez pesticīdiem nav iespējams izaudzēt maizi visiem – sabiedrība tiek nolikta “izvēles” priekšā – ēst maizi un slimot vai arī dzīvot veselīgi, bet badā.

Vides un veselības organizāciju, tai skaitā Latvijas Permakultūras biedrības, pārstāvji, savukārt uzskata, ka, lai gan optimāli nepieciešama vismaz 250 m liela pesticīdu brīva zona apdzīvotu vietu tuvumā, jo pesticīdu nevēlama pārnese jeb  nonese no lauka notiek ļoti lielos attālumos un apdraud iedzīvotājus, paši lielākie tiešie riski tiktu novērsti, ieviešot vismaz 25 m buferjoslu no lauka ārējās robežas visiem laukiem apdzīvotu vietu tuvumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi šo pretišķīgo viedokļu “kompromisu”, kuru grasās sniegt arī Saeimai – 25 m no apdzīvotas mājas nedrīkstēs lietot sintētiskos augu aizsardzības līdzekļus (AAL), kā arī lauksaimniekiem laicīgi jāinformē iedzīvotāji par plānotiem darbiem ar bīstamām vielām iedzīvotāju māju tuvumā.  Tā kā ir salīdzinoši nedaudz tādu apdzīvotu dzīvojamo ēku, kuras atrodas tuvāk par 20m no lauka robežas, un 5m buferjosla vairumā pesticīdu lietošanas gadījumu lauksaimniekiem jāievēro jau tagad, tad VARAM ierosinātais “buferjoslas” lielums nekādi neietekmēs lauksaimniekus un viņu spēju “izaudzēt maizi priekš visiem”. Tā nu Zemkopības ministrija un lauksaimnieku industrija ir piekritusi šādam formulējumam. Pēc gadu ilgām diskusijām ir radīta rekomendācija, kura, “uz papīra”, izskatīdamās patīkami progresīva, nemainīs neko lauksaimniecības praksē.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai gan pieejamie pētījumi apliecina to, ka pesticīdu sānplūsma tiek konstatēta gan 25 m, gan 50 m, gan 150 m un tālāk no apstrādātā lauka, un to, ka iedzīvotāju veselības stāvoklis pasliktinās, jo tuvāk intensīvās lauksaimniecības laukiem tie dzīvo, tomēr… šī informācija ir par situāciju citvalstīs. 

Latvijā šādu pētījumu nav, tāpēc Latvijas iestādēm nav iemesla uztraukumam. Lauku sētā dzīvojošās ģimenes starp māju un apsmidzināto lauku augošie kartupeļi un salāti nevienu neinteresē,  tāpat kā pie lauka malas pieguļošo pagalmu izmantojošie bērni, seniori un darbspējīgie ģimenes locekļi, kuriem AAL ietekmes dēļ pieaug risks saslimt ar endokrīnās sistēmas slimībām un audzējiem.

Latvijā nav arī nopietnu ilgtermiņa novērojumu un pesticīdu monitoringa.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs atzīst, ka viņi šobrīd monitorē mazāk kā 10 no 150 dažādām aktīvajām vielām, kas iekļautas pašreiz Latvijā tirgū pieejamo AAL sastāvā, pie kam pat šis “knapais” monitorings uzrāda pieļaujamā piesārņojuma normu pārsniegumu tieši pašreiz tirgū nopērkamajām vielām.

Informācijas neesamība mūsu valstī tiek izmantota politikas “turpināt kā parasti” atbalstam – kamēr nav pierādīts, ka ir slikti, uzskatīsim, ka ir labi.

***

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lai Latvijā papļāpāšanu par pesticīdu ietekmi uz lauku iedzīvotājiem kaut nedaudz pavirzītu faktos balstītas diskusijas virzienā, Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība “Ekodizaina kompetences centrs” projekta “Lauku iedzīvotāju tiesību dzīvot kvalitatīvā vidē aizstāvība Latvijas KLP apstiprināšanas posmā”kuru finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”, ietvaros aicina iedzīvotājus,kuru mājokļi atrodas tuvu intensīvi apstrādātiem laukiem,iesaistīties pētījumā “PESTICĪDI TAVAS MĀJAS PUTEKĻOS”par 30 Latvijā lietotu pesticīdu klātesamības un koncentrāciju noteikšanu 15 māju iekštelpu putekļos.

Lai arī pētījums ir ierobežots apjomā, tā galveno mērķi – pārbaudīt, vai mājokļos tuvu lauksaimniecības teritorijām ir veselībai droša dzīves vide – tas sasniegs. Mēs aicinām pieteikties gan saimniekus, kuru mājas ir tuvāk kā 25 m apstrādātajiem laukiem, gan saimniekus, kuru mājas atrodas 50 m  un tālāk. Pētījuma rezultāti gaidāmi jau vasarā. Latvijā mājokļu vides kvalitāte ar AAL apstrādātu lauku tuvumā līdz šim nav pētīta, tāpēc sagaidīsim rezultātus kopā un ar iegūtajiem rezultātiem iepazīstināsim sabiedrību un Saeimu.

Mēs ceram līdz vasaras beigām sniegt datos balstītu atbildi – vai PIETIEK ar 25 m buferjoslu no pesticīdiem apstrādāta lauka, lai mājā dzīvot būtu droši!

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
  • Latvijas Permakultūras biedrība

Post Scriptum

Kad 2020. gadā Šveicē aktīvi notika diskusijas par pilnīgu lauksaimniecības pesticīdu lietošanas aizliegšanu, Šveices lauksaimnieki aprēķināja, ka šāds pilnīgs aizliegums samazinātu iegūtās ražas apjomu par 30 %. Vai Šveicei tas ir daudz vai maz – grūti spriest. Neizmantotās un izšķērdētās pārtikas apjoms Šveicē arī ir 30 %.

Latvijas situācija, savukārt, balstoties uz Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres sniegto informāciju VARAM vadītajā darba grupā, ir tāda, ka “Šodien apsaimniekojam gandrīz 2 milj. ha un saražojam pārtiku 6 milj. cilvēku“*. 
Arī Zemkopības ministrija apgalvo, ka Latvija saražo krietni vairāk pārtikas kā nepieciešams pašpatēriņam**.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Gadu no gada Latvijā vismaz 80 % izaudzēto kviešu eksportē***, Latvijā pametot tikai audzēšanas procesā izsmidzināto pesticīdu atliekvielas augsnē, ūdeņos, gaisā, putekļos. 

Ar šādu ražas apjomu, Latvija noteikti var atļauties samazināt pesticīdu lietošanu, pat ja raža samazināsies par veseliem 30 %, un tiks saražota pārtika nevis 6 miljoniem, bet tikai 4 miljoniem cilvēku.

Latvijā noteikti pat šī brīža nestabilitātes un resursu trūkuma apstākļos var atļauties  palīdzēt zemniekiem iemācīties mūsu maizi audzēt ar bioloģiskām metodēm.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Latvija noteikti var atļauties nodrošināt saviem iedzīvotājiem labvēlīgu un veselībai drošu vidi, nosakot PIETIEKAMAS buferjoslas pesticīdu lietošanai.

Iespējams, pieņemot pareizus lēmumus, Latvijā tomēr iedzīvotāji var būt gan veseli, gan paēduši.

_____________________________________________

* LZS prezentācija VARAM vadītajā darba grupā https://docs.google.com/presentation/d/1Jfdl9UTC49wZwykCwQqfxitF8MuTwgGN/edit?usp=sharing&ouid=100422232736659187716&rtpof=true&sd=true

** ZM prezentācija VARAM vadītajā darba grupā https://drive.google.com/file/d/18AqgliFgC1L3Ji0m6jrfdIUimXGJX5or/view?usp=sharing

*** Graudu un rapšu nozares pārskats, jaunāku info vaicāt ministrijā https://www.zm.gov.lv/public/ck/files/23Graudu%20un%20rapsa%20razosanas%20nozaru%20parskats_marts.pdf

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
Gulbenes novads - Dzirkstele.lv komanda.