Uz tikšanos ar lasītājiem Gulbenes bibliotēkā 25.oktobrī pulksten 17.00 uzaicināta tikko iznākušās grāmatas “Singa” galvenā varone Vera Singajevska un tās autors Gunnars Treimanis.
Uz tikšanos ar lasītājiem Gulbenes bibliotēkā 25.oktobrī pulksten 17.00 uzaicināta tikko iznākušās grāmatas “Singa” galvenā varone Vera Singajevska un tās autors Gunnars Treimanis.
Aktrisei Verai Singajevskai pieder vairāku paaudžu mīlestība – neatkarīgi no gadu skaita, nodarbošanās un interesēm – mums katram kaut kādā veidā ir nācies sajust mākslinieces personību. Lielai daļai skatītāju viņa asociējas ar visvisvis…labāko Karlsonu pasaulē, par kuru Singa reiz teikusi: “Es esmu Brālīša brīvības simbols, un man vajag lidot! Ja Brālītim ir tāds Karlsons, dienās viņš kļūs par dzejnieku.”
Citi toreizējā Jaunatnes teātra skatītāji ar smeldzi atceras bezgala aizkustinošo, vientuļo meiteni Katerīnu Paula Putniņā lugā “Gaidīšanas svētki”, kura skatītājiem lika domāt par to, cik daudz mūžā nākas zaudēt. Mīlestību, uzticību, draudzību, tuvu cilvēku…
Aktrisei pašai tuvi ir brīži, kas saistās ar latviešu klasikas iestudējumiem – Tomuļu māti Blaumaņa lugā “Skroderdienas Silmačos” un Dauņieni Jaunsudrabiņa darbu kompozīcijā “Saule rasas pilienā”.
Bijušajā Operetes teātrī iestudētas lugas “Pauks un Šmauks” un Tijas Bangas “Septiņas vecmeitas”, kur Vera Singajevska pati vadīja režiju un tēloja. Noteikti daudzi atceras šo aizkustinošo televīzijas uzvedumu par vientuļajām sievietēm, kuras jēgu dzīvei iegūst vienīgi cilvēciskā labsirdībā, mīlestībā un rūpēs par krietni jaunāko vīrieti. Tie, kam nav bijusi iespēja redzēt aktrisi uz skatuves, varbūt pazīst viņas balsi radio ierakstos un atcerēsies bērnībā dzirdēto dziesmiņu “Lelles jaka”.
Un tas vēl nebūt nav viss. Par visu šo un vēl daudz ko citu dzirdēsiet šajā tikšanās reizē, kad kopīgā sarunā ar aktrisi un teātra kritiķi Gunnaru Treimani, šoreiz grāmatas “Singa” autoru, ieskatīsimies grāmatas lappusēs.
