Piemiņas pasākumus apmeklē vairāki simti cilvēku
Mūsu tautas pagātnē ir notikumi, kurus nedrīkst aizmirst, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas situācijas. Šī doma vairākkārt izskanēja komunistiskā genocīda piemiņas pasākumos, uz kuriem gan Gulbenē, gan Litenē pulcējās vairāki simti cilvēku, kas bija ieradušies ne vien no dažādām mūsu novada vietām, bet arī no kaimiņnovadiem. Pasākumi bija ļoti kupli apmeklēti.
Noziegums pret cilvēci
Pasākumus Gulbenē un Litenē ik gadu apmeklē Aizsardzības ministrijas, Nacionālo Bruņoto Spēku, Gulbenes novada domes, politiski represēto apvienību pārstāvji, karavīri, zemessargi, jaunsargi. Arī šogad godināt komunistiskā genocīda upuru piemiņu bija ieradies aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Uzrunā klātesošajiem viņš uzsvēra, ka komunistiskais genocīds ir noziegums pret cilvēci, kam nav un nevar būt noilguma. “Mūsu atbildība ir atgādināt visai pasaulei par to, ko esam pieredzējuši, lai ar augstu paceltām galvām un lepniem par savu spēku šodien dzīvotu brīvā un neatkarīgā Latvijā,” teica ministrs. Gan savā uzrunā Gulbenē, gan arī Litenē ministrs uzsvēra, ka, par spīti padomju totalitārā režīma centieniem salauzt un nospiest uz ceļiem latviešu tautu un tās karavīrus, tas nav izdevies. “Šodien kopā ar Latvijas karavīriem Litenē plecu pie pleca stāv arī ASV karavīri, kas ir gatavi kopā ar mums aizstāvēt mūsu valsti, cīnīties pret teroru un meliem un aizstāvēt brīvību katrai tautai pašai lemt savu likteni. Tā ir visnozīmīgākā vērtība, kas mums visiem kopā ir jāsargā, lai neatkārtotos šie asiņainie notikumi,” teica R.Vējonis. Jāpiebilst, ka pasākumos piedalījās arī Latvijā izvietotie ASV armijas 173. kājnieku brigādes gaisa desanta vienības karavīri, kā arī ārvalstu aizsardzības atašeji.
Jābūt gataviem aizstāvēt
Nacionālo Bruņoto Spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube bilda, ka uz šiem pasākumiem neviens nenāk, lai krātu sirdī ļaunumu vai atriebības alkas, bet nāk pieminēt kritušos un pats svarīgākais – nāk domāt par to, kas mums jādara, lai šādas traģēdijas nekad neatkārtotos. “Šobrīd mēs esam daudz lielākā drošībā nekā toreiz, jo mums ir spēcīgi sabiedrotie. Kopā ar mums ierindā stāv astoņu valstu virsnieki – tā ir mūsu drošības garantija. Bet arī mums pašiem ir jābūt gudriem un gataviem savu valsti aizstāvēt,” teica R.Graube.
Piemiņas pasākumā Gulbenē emocionāls un aizkustinošs izvērtās arī piemiņas brīdis otrpus dzelzceļa stacijai – pie sliedēm, kur Raitis Apalups visiem vēlreiz atgādināja par notikumiem, kas šeit risinājās pirms 73 gadiem. Viņš uzsvēra, ka sirmajai paaudzei ir jānodod vēsturiskā atmiņa jaunajiem, lai viņi izjustu saistību ar iepriekšējām paaudzēm, lai jaunie, skatoties uz vecāko paaudzi, sajustu un saprastu, ka aiz tās ir milzīga ciešanu un izdzīvošanas pieredze, darba un tēvzemes mīlestība, bez kuras nevar pastāvēt mūsu Latvija, savukārt lai dzīves veterāni, skatoties uz jaunajiem, kļūtu pārliecināti, ka Latvija turpinās dzīvot. Turpinot pirms gada aizsākto tradīciju, debesu plašumos tika palaisti balti baloni, lai tie mūsu tautiešu dvēselēm stāsta, ka Latvija ir dzīva un brīva.
Atmiņas joprojām sāp
Piemiņas pasākumā Gulbenē piedalījās arī Madonas pilsētas pensionāru biedrības vadītāja Erita Padoma, kuras dzimtā puse ir Gulbene. Viņa atklāja, ka šajā dienā piedalījusies arī piemiņas pasākumā Madonā, tomēr vēlējusies būt klāt arī Gulbenē. “Gribas apciemot savu dzimto pusi, pieminēt savus tuviniekus. Šie kādreizējie notikumi ir ļoti sāpīgi. Pasākums Gulbenē bija ļoti aizkustinošs,” atzina E.Padoma. Gvida Stalšāne, kas piedalījās pasākumā Litenē, stāstīja, ka viņa un viņas ģimene ir 1949.gada deportāciju upuri, bet viņa piedalās arī 14.jūnija pasākumos. G.Stalšāne atzina, ka šo tālo notikumu atmiņas joprojām ir ļoti sāpīgas.
