Nesen, aizrautīgi sekojot līdzi kāda plaša teātra uzveduma asprātīgajiem dialogiem, cita starpā izdzirdēju arī tautā gana bieži lietoto izsaucienu „Ej tu nost!”. Nē, nē! Neviens netika noraidīts no skatuves, – tā tikai aktiera frāze, izmantota, lai mazliet kariķētu mūsu saskarsmes formas. Arī šajā gadījumā tā tika lietota ne kā norādījums netraucēt, bet gluži pretēji – kā pozitīvu emociju, izbrīna un pārsteiguma apliecinājums.
Jau atkal pie sevis pasmīnēju par šī teiciena pretrunīgumu, jo kontekstā katram saprotams – tas, kurš to saka, nevēlas kādu kaut kur aizraidīt. Tūlīt prātā nāca arī citas nejauši dzirdētās amizantās sarunas, kad vietā un nevietā tika skandētas frāzes – „ej nost…”, „ej tu no(st)!” – kas reizēm var apzīmēt pozitīvas izjūtas, bet reizēm gluži pretēji – noraidījumu, „ej tu nost – ko tu izdarīji?”.
Kādreiz jau tiku par to aizdomājusies – no kā šis teiciens radies un ko nozīmē? Kāpēc gan tā vietā nevar izlīdzēties ar daudz piemērotākiem izsaucieniem, kas liecina par izbrīnu: ”Ko tu saki!?”, „Vai tas var būt?”, „Tiešām?!!” utt.
Vienu no šādām sarunām dzirdēju lielveikalā, piestājot pie augļu stenda.
Kā bija saprotams no sarunas, trīs skolnieces gatavojās apciemot ceturto, kura mājas režīmā tvīka vīrusa skavās. Lai viņu viesošanās namamātei neliktu rūpēties par mielastu, meitenes bija izlēmušas ciemos ierasties ar kaut ko pašgatavotu. Tobrīd, kad es piestāju viņām blakus, lai izvēlētos mandarīnus, meiteņu prātos pilnveidojās recepte „augļu salāti”…
– Tas ir ļoti vienkārši! – pārliecinoši skaidroja viena no draudzenēm. – Pamatsastāvs ir banāni, apelsīni un vīnogas. To visu pārlej ar jogurtu un gatavs!
– Un viss? Ej tu no(st)! – izsaucās blakus stāvētāja. – Kā tad tas garšo?
– Ļoti garšīgi! Un citus augļus tur arī var likt klāt!
– Tu gribi teikt, ka vīnogas arī? – meitene nebeidza brīnīties.
– Protams, un ābolus un..
– Ej tu no! – patiesi pārsteigta, izsaucās meitene. Viņas skatiens slīdēja pār augļu leti, un jau tūlīt atskanēja jautājums:
– Tad jau ananasu un kivi arī… – meitene dziļdomīgi piebilda. – Ej tu no…
– Jā, protams. Kā jau teicu – tie ir augļu salāti! Tik vien atliek, kā visu nopirkt, sagriezt un smuki noformēt.
– Ej tu no… – meitene laikam vēl joprojām netika galā ar pārsteigumu.
– Ananasu gabaliņus mēs varam nopirkt bundžā – piebilda trešā draudzene. – Tā būs lētāk!
– Pareizi! – priecīgi piebilda meitene. – Un ar šķēlītēm izdekorēt! Ej tu no, cik smuki būs sanācis!
Tālāk es viņu sarunai nesekoju, jo šādi salāti man nebija jaunums, bet par „ej tu no!” es jau biju gana pasmaidījusi.
Citā reizē ar šo frāzi es sastapos bibliotēkā.
Kādā pēcpusdienās divas vidusskolnieces ilgi meklēja lasāmvielu brīvajam laikam. Viena gan konkrēti zināja, ka vēlas romāna „Bada spēles” turpinājumu, bet otra lēnām klīda gar plauktiem.
Kādā brīdī viņu uzmanību piesaistīja lasīšanas programmas „Bērnu un jauniešu žūrija” krāsainais plakāts. Manīju, kā abas aizrautīgi pēta tur attēlotos grāmatu vākus.
– Šo, šo un šo es izlasīju jau sen, vasarā, – viena no meitenēm lepni padižojās.
– Ej tu nost! Un tev patika? – otra ziņkāri ieskatījās draudzenei acīs.
– Jā. Un šo, šo un šo es arī esmu izlasījusi.
– Tiešām? Ej tu nost! Un kad? – otrās meitenes izbrīns kļuva skaļāks.
– Neatceros, laikam rudenī. Bet varbūt jau vasarā.
– Vasarā? Tik daudz? Ej tu nost! – meitenes pārsteigums bija lasāms viņas sejā.
– Jā, es laikam tikai divas grāmatas no šīm neesmu izlasījusi. Tu nevēlies kādu no tām izlasīt?
– Es tā īsti nezinu… – šaubījās otrā meitene.
– Sāc ar šo – „Dzīve uz ledusskapja durvīm”. Tev patiks. Ļoti aizkustinoša grāmata, kas sastāv no mātes un meitas sarakstes uz līmlapiņām. Viņas tās atstāj uz ledusskapja durvīm. Vienā vakarā izlasīsi.
– Vienā vakarā? Ej tu nost! – izsaucās otrā meitene.
– Jā, tur ir ļoti maz teksta. Es to grāmatu izlasīju divreiz, ļoti patika.
– Divreiz? Ej tu nost! – meitene atkal izsaucās, bet jau tūlīt vērsās pie manis. – Vai es varu to grāmatu dabūt izlasīt?
– Jā, protams, – smaidot atbildēju. Un klusībā pie sevis nodomāju: „Bet nost es neiešu”.
Saņēmusi grāmatu, meitene to smaidot aplūkoja un laimīgi nopūtās:
Ej tu nost…
