Lizuma pagasta „Grimnaužu 2” mājas apkārtni kopj un uztur kārtībā tās saimnieki Anna un Jānis Kozlovski. Palaikam viņi kopējo ainavu papildina ar kādu jaunu elementu vai augu.
“Es „Grimnaužos” dzīvoju kopš sešu gadu vecuma. Jānis te sāka dzīvot pirms 42 gadiem, kad abi apprecējāmies. Agrāk te bija lauku sēta ar dēļu kaudzēm, gubu kokiem un citām saimniecībā vajadzīgām lietām, bet tagad apkārtni esam sakopuši. Man patīk, ka apkārt ir vienkārši un skaisti!” priecājas saimniece Anna. Saimnieks Jānis steidz stāstīt, ka ar roku vadāmo zāles pļāvēju tagad nomainījis zāles pļāvējs traktors, tomēr arī tad, lai nopļautu visu teritoriju, ņemot talkā arī vēl trimeri, diena paejot. Agrāk, kad bijusi lielāka saimniecība, zāle taupīta aitām un govīm. Jānis stāsta, ka „Grimnaužos 2” esot tikai viena bēda. „Ir neliela auglīgā zemes virskārta, bet, parokot dziļāk, – grants. Ja kaut ko vajag betonēt, tad pēc grants uz karjeru braukt nevajag. Tās dēļ te ne visi koki un augi iesakņojas. Katru gadu kaut ko jaunu iestādām, kaut kas atkal iznīkst. Mēģinājām ieaudzēt rododendru. Nēsājām pa visām malām kā bērnu, bet tā arī neieauga. Tad arī izlēmām, lai aug tas, kas aug,” saimnieks pieņēmis lēmumu. Anna uzliela vīru, ka viņam esot zaļie pirkstiņi, tāpēc viņš te visa stādītājs. Viņa uzņēmusies galvenās ravētājas pienākumus. „Visu mūžu nostrādāju par šoferi. Labāk būtu izvēlējies agronoma profesiju. Tā man patiktu labāk,” prāto Jānis un steidz stāstīt, ka nācies reformēt vienu puķu dobi, kurā pērn krāšņi ziedējušas mārtiņrozes. Diemžēl pagājusī ziema tām nav bijusi labvēlīga. „Mūsu mērķis nav audzēt ekskluzīvus augus, jo to iegāde prasa lielus līdzekļus,” papildina Anna.
Jānim piemīt ne tikai dārznieka talants. Pats ar savām rokām viņš pirms vairākiem gadiem pēc mazmeitu pasūtījuma uzbūvējis nelielu rotaļu mājiņu. Tiesa, pašas pasūtītājas gan tajā jau sākušas uzturēties daudz retāk. „Pieaugušam cilvēkam pateiktu, ka nav laika tādas mājiņas būvēšanai, bet kā bērnam atteiksi? Daudz laika viņas tur ir pavadījušas,” smejas Jānis. Pēc pasūtījuma tapušas arī divu veidu šūpoles un karuselis. Pie dīķa, kurā krāšņi zied no Jaunpiebalgas atvestās baltās un sarkanās ūdensrozes, kas iestādītas džutas maisā, dižojas no klūgām pīts vigvams – jaunākās mazmeitas Aleksas pasūtījums. Tam blakām izkārtojušās no koka darinātas kaķa un suņa figūras. Abi dzīvnieki uzrauga makšķernieku, kurš visos gadalaikos pacietīgi gaida lielo lomu. No pirms trīs gadiem vēja nolauztas liepas celma dīķa malā izgriezts arī pamatīgs krēsls, izveidots arī galds, kura virzienā steidzas bruņrupucis. „Divas motorzāģa „Husqvarna” degvielas bākas izdedzināju, kamēr no celma krēslu izgriezu. Mani uz visu visvairāk iedvesmo vecākā meita Tatjana,” stāsta saimnieks. Viņš licis uzziedēt arī koka arklam. „Mums patīk pasēdēt pie dīķa. Lai gan daudz līst, tomēr tajā ūdens līmenis ir mazāks nekā pērn,” salīdzina Anna.
Anna atgādina, ka savulaik pagalma vidū ticis ierīkots pavisam neliels ar plēvi izklāts dīķītis, kura ietilpība bijusi astoņi simti litru ūdens. Ūdens ar spaiņiem nests no Gaujas. Tagad mazās ūdenskrātuves vietā saimnieks uzbūvējis nelielu lapenīti, kur vasaras karstumā paslēpties no saules vai lietus. „Mēs tur dažkārt ar meitenēm mēdzam uzsist kārtis,” smejas Anna. Pielietojums rasts arī savulaik labības kombainam piederošajai detaļai. To cieši apskāvis apinis. „Atbrauciet vēl kādreiz! Būsim priecīgi!” atvadoties uzaicina „Grimnaužu 2” saimnieki. Par spīti lietum, kas ne uz brīdi pat nedomāja atkāpties, sakām: „Uz redzēšanos!”
