Tautasdziesmas motīvs
Dižas meitas garām gāja –
kārtu kārtām zīļu rotas.
Es izgāju pļaviņā
novīt sev vainadziņu.
Liku ziedu pie ziediņa,
paskatos debesīs –
man piebira pilnas saujas
mākonīšu āboliņ’.
Es uzliku galviņā
baltābola vainadziņu –
prieciņš man kā irbīte
ap sirsniņu aptecēja.
Paldies saku pļaviņai
par ziediņu skaistumiņu –
tie man gudri palīdzēja
stalti nest augumiņu.
Es neļaušu nevienam
aizskart manu vainadziņu –
pati pinu, pati nesu,
pati sev nosaņemšu.
Bēda bij’ tev, māsiņa,
kur glabāt savas rotas.
Es ne nieka nebēdāju –
vainadziņš pagalvī.
Tev, māsiņ, zīļu rotas
krīt lādē skanēdamas,
mans baltziedu vainadziņš
vīst pagalvī smaržodams.
