Gulbenes meitene Sanda Gorbenko tagad atradusi savu vietu Barselonā Spānijā
Absolventi šobrīd ir izvēles priekšā, ko darīt, kurp doties tālāk, kā veidot savu dzīvi un karjeru. Savs stāsts par to ir arī Gulbenes meitenei Sandai Gorbenko, kas šobrīd dzīvo un strādā Barselonā, Spānijā.
Pēc 9.klases absolvēšanas Sanda devās apmaiņas programmā uz Dāniju. Šajā valstī viņa bija plānojusi mācīties vienu gadu, iemācīties dāņu valodu un atgriezties Latvijā. Taču liktenis bija lēmis citādāk. Gada laikā Sanda tiešām iemācījās dāņu valodu, tādēļ izvēlējās palikt tur pabeigt ģimnāziju. Pēc vidusskolas nāca augstskola – Sanda iestājās Orhūsas Universitātē, lai studētu ekonomiku. “Es jau kopš 7.klases zināju, ka gribu braukt mācīties uz ārzemēm, lai varētu gūt pieredzi un apgūt valodu. Vecāki mani vienmēr ir atbalstījuši un palīdzējuši, tāpēc atbalstīja arī šo manu varbūt mazliet trako ideju,” saka Sanda. Viņa atklāj, ka Dānijā jauniešiem ir daudz iespēju strādāt gan pēc skolas, gan nedēļas nogalēs. Arī Sanda, vēl mācoties ģimnāzijā, nedēļas nogalēs strādāja, līdzīgi bija arī augstskolas laikā. “Es ieteiktu visiem studentiem iegūt darba pieredzi jau studiju laikā. Protams, vislabāk, ja darbs ir saistīts ar nākotnes plāniem, tomēr, lai arī darba pieredze būs iegūta, strādājot veikalā, auklējot bērnus vai darot citus darbus, vissvarīgāk ir, lai savā CV būtu iespēja ierakstīt datus par darba pieredzi,” ir pārliecināta Sanda. Pati viņa savulaik ir strādājusi gan bārā, gan vilcienu stacijā. Studiju laikā viņa strādāja reklāmas pasākumu organizēšanas birojā, kur nācās sadarboties ar firmām “BMW”, “Craft Foods” un citām. Sanda ir strādājusi arī par latviešu-angļu-dāņu tulku. “Protams, ir smagi savienot mācības ar darbu, bet tas noteikti nav neiespējami. Uzskatu, ka jebkurš darbs cilvēku disciplinē, māca sadarboties ar citiem cilvēkiem un dod iespējas tālākai attīstībai,” spriež Sanda.
Augstskolu Sanda beidza 2012.gada vasarā ar augstāko vērtējumu bakalaura projektā. “Augstskola ikvienu norūda. Neesmu satikusi nevienu pašu cilvēku, kam nav nācies smagi strādāt un pat bijušas domas visu mest pie malas, bet galvenais ir nepadoties un iesākto pabeigt. Mērķtiecību un vēlmi visu iesākto pabeigt līdz galam mēs, bērni (es, mans brālis Didzis un māsiņa Miranda), esam mācījušies no mūsu vecākiem. Arī es esmu piedzīvojusi daudzas negulētas naktis ar asarām un smagām domām, ka nenolikšu eksāmenus, bet tagad uz to visu atskatos ar smaidu. Grūtības mūs padara stiprākus.”
Pēc augstskolas absolvēšanas Sanda pieņēma lēmumu doties “Erasmus” studentu apmaiņas programmā uz Barselonu, lai studētu maģistra programmā. “Tā ir vienreizēja iespēja iepazīt citu kultūru, iegūt draugus. “Erasmus” programma savā ziņā man palīdzēja atrast sevi un ieklausīties, ko pati vēlos. Esot Barselonā, sapratu, ka esmu atradusi savu vietu un ka pēc astoņus gadus ilgas dzīves Dānijā tur pašlaik atgriezties dzīvot nevēlos.”
Pirmā darba pieredze Barselonā Sandai bija firmā “Apple”. Tajā viņa strādāja septiņus mēnešus, bet šobrīd jau astoņus mēnešus strādā uzņēmumā “HP” (“Hewlet Packard”), kas ir vislielākais informātikas uzņēmums pasaulē, un īsā laika posmā ir paaugstināta. “Esmu klientu biznesa menedžere. Uzturu kontaktus ar vislielākajām dāņu firmām, kas pārdod “HP” produktus, veidoju viņiem biznesa un attīstības plānus, risinu problēmas un palīdzu attīstīties,” stāsta Sanda un piebilst, ka viņai patīk izaicinājumi un arī darbs firmā, kurā ir tik daudz iespēju. “Nekad nespēju pat iedomāties, ka strādāšu informātikas firmā, ka dzīvošu Barselonā. Nezinu gan arī, kas mani gaida nākotnē. Man ir daudz sapņu un mērķu, uz kuriem tiecos, un zinu, ka viss notiks tā, kā tam ir jābūt. Pašlaik uz ģimenes dzīvi nefokusējos, esmu brīva un baudu to. Šobrīd ir grūti arī pateikt, vai es kādreiz varētu atgriezties Latvijā. Jau 10 gadus nedzīvoju Latvijā, tāpēc ir grūti kaut ko plānot. Ja pavērsies iespējas un nākotne iekārtosies tā, ka vajadzēs atgriezties, to ar prieku darīšu, bet tuvākajā laikā tas netiek plānots. Es vienmēr saku – pašlaik dzīvoju šeit, esmu laimīga un baudu to.”
Protams, Sanda skumst pēc saviem mīļajiem cilvēkiem Gulbenē. “Esot prom, saproti, cik ļoti daudz viņi nozīmē. Man ar vecākiem, brāli un māsiņu ir “skype” attiecības. Katru dienu kaut uz īsu brīdi mēs cenšamies parunāties. Ģimene brauc mani apciemot, ceļojam visi kopā, un es ciemojos arī Latvijā. Viņi ir vissvarīgākie cilvēki manā dzīvē. Mums vienmēr ir bijušas lieliskas attiecības un tās ir tikpat stipras (varbūt pat vēl stiprākas) kā pirms 10 gadiem. Mums, bērniem, ir paveicies ar vecākiem, kas mūs atbalsta un ir kopā ar mums gan bēdās, gan priekos. Paldies viņiem par stipru sakņu ielikšanu un piemēra rādīšanu! Mājās Gulbenē mums pie ledusskapja ir piestiprināts magnētiņš, uz kura ir rakstīts “Mums saviem bērniem ir jādod saknes un spārni!”. Tas arī ir mūsu ģimenes moto, un mamma ar tēti, audzinot mūs, to vienmēr ir centušies darīt,” saka Sanda.
Dzīvojot ārzemēs, gulbeniete ir sapratusi, ka, dodoties uz citu valsti, svarīgi pieņemt tās kultūru un censties būt kopā ar vietējiem cilvēkiem. Protams, tas nenozīmē, ka ir jāpazaudē sava identitāte un jāaizmirst par latviešu tradīcijām, taču ir jābūt ar atvērtu skatu uz dzīvi, jāpieņem un jāintegrējas citā kultūrā. “Ļoti svarīgi mācīties valodu, jo tas palīdzēs gan kontaktējoties ar vietējiem iedzīvotājiem, gan darba meklēšanā. Darbā izmantoju dāņu valodu, ko iemācījos Dānijā un šobrīd prefekti pārvaldu, bet šeit aktīvi mācos spāņu valodu. Arī krievu valoda ir noderīga,” saka Sanda. “Šeit ir pavisam cits dzīves stils un ritms. Nav trakās skriešanas, vienmēr ir laiks pabūt ar līdzcilvēkiem. Ēdienu tradīcijas Spānijā ir lieliskas. Viss ir svaigs, ļoti daudz jūras velšu, dārzeņu, augļu. Vietējos iedzīvotājus iepazīstu arī, apmeklējot salsas deju kursus un visādi citādi komunicējot ar cilvēkiem,” stāsta Sanda. Viņu Barselonā ir apciemojuši daudzi latvieši, arī gulbenieši. Sanda viņus ir izmitinājusi un iepazīstinājusi ar pilsētu. “Tas, kā man ļoti pietrūkst no Latvijas, ir garšīgā rupjmaize. Vienmēr lūdzu, lai man neko, neko citu neved, kā tikai “Lāču” maizīti!”
Sanda visiem iesaka izmantot dzīves piedāvātās iespējas, lai iegūtu jaunu pieredzi. “Pats galvenais – jebko, ko darāt, dariet to ar prieku un pilnu atdevi, un tas noteikti atmaksāsies!”
