Koristi atzīst, ka izbaudījuši vienreizējas emocijas
Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā svētdien notika lielākais Pasaules koru olimpiādes koncerts, kurā uz skatuves līdzās stājās 10 000 Latvijas dziedātāju un 5000 koristu no visas pasaules. Starp koncerta dalībniekiem bija arī trīs mūsu novada kori – Lejasciema pagasta jauktais koris “Kaprīze”, Jaungulbenes tautas nama sieviešu koris “Liede” un Gulbenes kultūras centra jauktais koris “Harmonija”.
Latviešu Dziesmu svētku klasisko repertuāru šoreiz papildināja gan opermūzika, gan spiričuelu dziedājumi, gan visiem labi zināmas un populāras melodijas. Lielkoncerta dalībnieki šim koncertam gatavojās vairāk nekā pusgadu, lai koncertā atskaņotu mūziku no dažādiem kontinentiem, dažādās valodās, bet vienotā izpratnē par mūzikas īpašo spēju tuvināt tautas un kultūras.
Jaungulbenes sieviešu kora “Liede” vadītāja Rita Vēverbrante “Dzirkstelei” stāsta, ka piedalīties šajā lielkoncertā bijis ļoti patīkami, taču emocijas bija citādākas nekā mūsu Lielajos Dziesmu svētkos. “Ārzemniekiem tomēr nav tādu tradīciju, mums, latviešiem, šķiet, šī kordziedāšana un Dziesmu svētki jau ir asinīs. Taču citādi tas bija ļoti jauks un emocionāls koncerts ar dažādiem interesantiem efektiem,” stāsta R.Vēverbrante. “Prieks, ka šis grandiozais pasākums – Pasaules koru olimpiāde – šogad notiek pie mums, Latvijā. Tā mums visiem ir interesanta pieredze, jo šeit ir ieradušies kori no tik daudzām pasaules valstīm.” Jaungulbenes tautas nama vadītāja Sarmīte Supe-Stabiņa, kura pati arī dziedāja, atzīst, ka koncerts bijis tiešām izdevies. “Koncerts bija īsāks, arī saudzīgāks pret dziedātājiem. Turklāt interesantas emocijas radīja tas, ka dziedājām kopā ar tik daudzu valstu dziedātājiem,” piebilst S.Supe-Stabiņa. Diāna Šķēla spriež, ka šis koncerts bija vēsturisks. “Manuprāt, ikviens tobrīd apzinājās, ka iespēja būt Pasaules koru olimpiādē cilvēka dzīvē notiek tikai vienreiz. Patīkami bija baudīt to īpašo uzmanību, kas tika veltīta Latvijai!” saka D.Šķēla. Viņa vērtē, ka ikvienam Mežaparka estrādē droši vien bija neparasti dzirdēt un redzēt eksotisko valstu pārstāvjus un viņu īpašo dziedāšanas stilu ar kustībām un īpašiem tērpiem.”
Kora “Harmonija” dalībniece Ilona Rudzīte atzīst, ka ļoti pārdomāts bijis koncerta scenārijs. Koristi ar kustībām iesaistījās arī fona veidošanā. Koncerts bijis tiešām grandiozs, vienīgi kopmēģinājuma laikā visus pārsteidza spēcīga lietusgāze un dziedātāji izlija līdz pēdējai vīlītei, taču tik un tā visapkārt valdīja brīnišķīgas emocijas. “Mums bija tāda sajūta, ka esam vienreizējā pasākumā, jo diez vai šāds pasākums tuvākajā laikā Latvijā vēl notiks. Un redzēt visus šos eksotisko valstu dziedātājus un dejotājus bija tiešām fantastiski. Biju Rīgā arī sestdien un izbaudīju, kā Rīgas publika apmeklē šos pasākumus. Pieprasījums bija tiešām milzīgs!” saka I.Rudzīte. “Arī lielkoncerts bija ļoti kupli apmeklēts. Domāju, ka liels pagodinājums visiem Latvijas koristiem un arī ikvienam latvietim bija tas, ka, novērtējot Baltijas kordziedāšanas tradīcijas, Latvijai, Igaunijai un Lietuvai tika pasniegta pirmā Pasaules koru Miera balva. Tas bija ļoti saviļņojoši.”
Pasaules koru olimpiāde ir lielākais pasaules koru mūzikas festivāls, kas no 9. līdz 19.jūlijam Rīgā pulcē piecu kontinentu 73 valstu 460 koru 27 000 dalībnieku. Pasaules koru olimpiādes tiek rīkotas kopš 2000.gada un notiek reizi divos gados. Desmit dienu laikā Rīgas koncertzālēs un parkos norisinās konkursi 29 kategorijās, meistarklases un semināri, īpašie koncerti un koru sadraudzības koncerti, dalībnieku gājiens un daudzi citi pasākumi.
Arī Vitauts Bošs kopā ar Lejasciema kori “Kaprīze” piedalījās noslēguma koncertā. “Kopumā šī olimpiāde ilgst vairākas dienas – notiek konkursi un tamlīdzīgi, arī vēl šonedēļ. Šis pasākums pirms tam noticis arī citās valstīs. Cik pēc tam aprunājos, visiem kora dalībniekiem patika šis pasākums. Kopumā festivālā bija dalībnieki apmēram no 70 valstīm. Bija ieradušies gan no Āzijas, gan Eiropas, gan Austrālijas, gan Indonēzijas, gan Amerikas, gan Kanādas un tā tālāk. Visi dalībnieki gan nebija uz noslēguma koncertu. Uz estrādes bija desmit tūkstoši latviešu dziedātāju un pieci tūkstoši dziedātāju no ārzemēm,” stāsta V.Bošs.
Pasākums bijis ļoti skaists, un, viņaprāt, ārzemju kori bija pārsteigti par to, ko redzēja estrādē. Pirms tam bija mēģinājumi, kuros pamatīgi izmirkuši, bet tiem sekoja skaists koncerts, arī laiks bija labs. Kopumā pasākums bija ļoti labi noorganizēts. Ne tik daudz kā Dziesmu svētkos, bet arī šajā pasākumā skatītāju bija ļoti daudz. Sēdvietas visas bija pilnas.
“Pirmajā daļā dziedājām mūsu klasiku, tā bija klasiskā daļa. Spēlēja pats maestro Raimonds Pauls, kas nebija, piemēram, Dziesmu svētkos. Otrajā daļā dziedājām citu valstu dziesmas, igauņu, lietuviešu, itāļu, kā arī amerikāņu tradicionālo dziesmu „Oh, Happy Day!”. Bija ļoti skaists priekšnesums. Tas publiku uzkurināja. Skatītāji ne tikai dziedāja, bet arī dejoja līdzi,” saka V.Bošs.
