Ceļa, kas ved no Gulbīša uz Jaungulbeni, malā Jaungulbenes pagasta “Birzīšu” mājās dzīvo Kuršu ģimene. Īpašums piesaista ar savu sakoptību – bērzu birztalu, ko ir stādījuši saimnieki, gludi nopļautu mauriņu, dīķi ar ūdensrozēm, skaistām puķu dobēm. Kopskatu vēl papildina un īpaši piesaista uzmanību uz mājas sienas uzgleznotais lilijas zieds. Saimniece Dace Kurša atklāj, ka gan viņas, gan arī citu mājinieku iemīļota vieta ir pie dīķa. Šeit var nākt vienkārši atpūsties, padomāt par dzīvi un baudīt klusumu, kas ir visapkārt. Kuršu ģimene dzīvo Daces vecvecāku mājā, un, lai arī to šobrīd nevar pateikt, jo tā ir pārbūvēta, remontēta un siltināta, tā ir celta 1925.gadā. “Mēs abi ar vīru esam rīdzinieki. Kad abi 1992.gadā beidzām augstskolu, tas bija laiks, kad Rīgā nebija, kur dzīvot. Padzīvojām pie vienas mammas, pie otras, bet, kā jau jaunai ģimenei, gribējās pašiem savu mitekli, tā mēs nolēmām nākt uz šejieni.”
“Māja nebija tajā labākajā stāvoklī, bet pamazām sākām visu remontēt un labiekārtot un tā arī šeit dzīvojam,” stāsta Jaungulbenes “Birzīšu” saimniece Dace Kurša. Viņa atzīst, ka var jau arī neko nedarīt, taču viņai gribas, lai visapkārt ir skaisti un dzīvot ir komfortabli.
Īpašumu no ceļa atdala lieli koki. Arī paši saimnieki šeit ir stādījuši dažādus kokus, lai veidotu dzīvžogu, jo tas labi aiztur ceļa putekļus. Dace stāsta, ka viņi vienmēr cenšas nopļaut un uzturēt kārtībā arī ceļmalu, lai izskatās sakopts. “Ja katrs saimnieks nopļautu un sakoptu ceļmalas, apkārt nebūtu nekoptu teritoriju. Kad mēs sākām kopt savas ceļmalas, tam pievienojās arī citi, jo labais dikti ātri pielīp,” saka Dace. Pagalma teritorija Kuršu ģimenei ir diezgan liela, un arī šeit regulāri jāpļauj zāliens. Šis darbiņš tiek uzticēts jaunākajam dēlam Raimondam. “Mēs mājās šobrīd esam palikuši trijatā, vecākie bērni jau ir prom un viņus mēs paaicinām palīgā uz lielākām talkām, bet citādi tiekam paši galā ar visiem darbiem. Vīrs Haralds man ir ļoti liels palīgs. Visu var sakopt, galvenais ir darīt!” atzīst Dace.
“Mūsu pagalms un dārzs ir veidots tā, ka tajā ir sava vieta skaistumdārzam, savam – sakņudārzam, sava vieta ir arī dīķim un atpūtas zonai. Pie dīķa tagad visi labprāt nāk pasēdēt un padomāt, iedzert rīta kafiju saulītē, bērni peldas dīķī,” stāsta Dace. Sakņu dārzs viņai sākotnēji bijis lielāks, taču tagad tas ir krietni samazināts un tajā tiek audzēts tikai pats nepieciešamākais. Ir arī trīs siltumnīcas, kur Dace audzē tomātus, gurķus, papriku. Viņas aizraušanās ir arī garšaugi. Nesen Dace sākusi pati gatavot vīnus, tādēļ lieti noder avenes, ķirši, rabarberi, āboli, kas aug pašu dārzā. Runājot par skaistumdārzu, Dace saka, ka viņas dārzs nav perfekts. “Es cenšos savu dārzu iekārtot tā, lai man mazāk ir jāstrādā. Es gribu, lai ir skaisti, bet dārza vergs es nevēlos būt,” saka Dace. Viņa atklāj, ka sākotnēji puķu dobju viņai bijis daudz vairāk, taču sapratusi, ka tad tas vien ir jādara, kā jāriņķo ap māju. Tāpēc Dace ir sastādījusi skujeņus, daudzgadīgos augus, to visu atdzīvinot, protams, ar kādu krāšņu puķu dobi. “Griežamās puķes manā dārzā īpaši daudz nevar atrast. Nedaudz ir iestādītas gladiolas, īrisi, lilijas. Beidzot, šķiet, esmu iemācījusies sadzīvot ar rozēm un veidošu rožu puķu dobi. Es arī uzskatu, ka katrā mājā ir jābūt vecajām labajām peonijām, flokšiem, ceriņiem. Stāsta, ka ceriņi sargā māju no ļaunuma, savukārt, piemēram, kastanis aizsargā no zibens.”
Dace atklāj, ka puķu dobes, protams, nepārtraukti tiek pārveidotas, tiek eksperimentēts, iegādāti jauni augi. Dace labprāt dodas dažādās ekskursijās, lai gūtu pieredzi, kaut ko pašpikotu, iemācītos, iegūtu arī jaunus augus savam dārzam. Ļoti daudz augu un puķu viņas dārzam ir nākuši gan no vīramātes, gan arī viņas mammas dārza, arī viņas aizraujas ar puķēm. Puķu stādus Dace audzē arī pati. Viņa stāsta, ka jau februārī viņas veranda pārvēršas par vietu, kur tiek audzēti stādi.
Bet kā “uzziedēja” lilija uz mājas sienas? Dace stāsta, ka tā ir vīra dāvana uz 25 gadu kāzu jubileju pagājušajā gadā. “Bijām nosiltinājuši un nokrāsojuši māju, bet likās, ka šī mājas siena izskatās tāda tukša, šķita, ka tur kaut kas ir nepieciešams. Un tad man radās ideja, ka tur var kaut ko uzzīmēt. Un ideju par liliju es nosapņoju,” stāsta Dace. Ieceri pēc Daces skicēm īstenot palīdzēja Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.
Dace atzīst, viņa ir tik priecīga, ka viņai ir sava māja, pagalms un dārzs, kur iziet un baudīt klusumu. “Es nevarētu dzīvot dzīvoklī. Es labprāt eju ravēt. Man šķiet, ka zeme noņem stresu un pretī dod pozitīvas emocijas. Ir arī tik labi vienkārši basām kājām pastaigāt pa zāli. Aizvakar sēdējām mājas pagalmā un pāri pārlaidās divas dzērves. Tas ir tik skaisti! Ir droši vien cilvēki, kam nepatīk dārza darbi, bet es varu droši atzīt – tas ir tas, ko man patīk darīt!”
