Pagājušās nedēļas nogalē izbaudīju Gulbenes Pilsētas svētku pasākumus. Izbaudīju kino nakti pilsētā un ar lielu interesi pie videonomas punkta noskatījos vecās kinolentes, kas stāstīja par Gulbeni un gulbeniešiem. Es, godīgi sakot, neatceros, kad Gulbenē uz mājas sienas būtu rādīts kino. Manuprāt, interesantākās bija vecākās filmas, ko astoņdesmitajos gados bija veidojusi Edīte Ezeriņa. Tajās varēja redzēt daudzus pazīstamus gulbeniešus jaunībā. Diemžēl pats gan nevienā filmā neesmu iekļuvis. Man ļoti patika arī svētku noslēguma koncerts „Gadalaiki”, kas notika Gulbenes pilsētas stadionā. Negribu izcelt nevienu mākslinieku īpaši. Kopumā visi bija labi. Arī koncerta fināls ar ledus skulptūru veidošanu vispār bija kaut kas vienreizējs. Līdz šim Gulbenē mākslinieki – ledus skulptūru veidotāji – arī vēl nebija redzēti. Un kur tad vēl balle, kurā kārtīgi izdejojos līdz otrajiem gaiļiem. Es uzskatu, ka šādi Pilsētas svētki ir jārīko katru gadu, jo tajos vienmēr tiek piedāvāts kaut kas jauns un nebijis. Mans tiešais darbs ir saistīts arī ar citām pilsētām. Arī tajās svētki tiek svinēti katru gadu. Ne tikai Gulbenes pilsētas, bet arī novada cilvēkiem un pilsētas viesiem šie svētki ir jauks notikums.
