Līga Velpa no Stāmerienas uzskata, ka dārzam jābūt gan skaistam, gan praktiskam
Stāmereniete Līga Velpa ikdienā strādā Stāmerienas pamatskolā par sākumskolas skolotāju, bet katru brīvo brīdi rosās „Ziediņos”, kur otru mūžu atgūst pirms daudziem gadu desmitiem celtā dzīvojamā ēka un četru hektāru platībā veidojas dārzs, kurā aug dažādi interesanti košumkrūmi un koki. Līgas draugi un paziņas ne reizi vien bilduši, ka vēl pēc dažiem gadiem uz „Ziediņiem” varēs braukt gluži kā uz botānisko dārzu.
„Man ir divu mēnešu ilgs atvaļinājums, kad varu izbaudīt šo lauku klusumu un pašu rokām radīto skaistumu, jo ikdienā pagaidām vēl dzīvojam dzīvoklī. Kad beigsies mājas rekonstrukcija, tad gan svinēsim Jurģus. Plašas puķu dobes, kas savulaik te bija, šobrīd neveidoju, lai nevajadzētu pārāk daudz laika atvēlēt to ravēšanai. Visus augus gan atsevišķi, gan pa grupām stādām zālājā. Tad atliek tikai visu plašo teritoriju izpļaut, lai katrs augs uz tās izceltos. Man ļoti patīk daba, tāpēc te jūtos kā pati savā republikā,” iepazīstināšanu ar dārzu iesāk Līga. Viņa uzbur ainu, kāda te bijusi savulaik, kad apkārt mājai pletušies iepriekšējo saimnieku iekoptie biešu un kartupeļu lauki. Kopš tā laika dārzā atstātas tikai lielās ābeles, kas šogad sola bagātīgu augļu ražu, tāpēc tagadējais dārzs būtībā tiek veidots klajā laukā. „Ziediņos” Līga un viņas ģimene rosās jau divpadsmit gadus. Viņa stāsta, ka gar vienu dārza daļu kā pirmās tikušas iestādītas priedītes, bet starp tām valriekstu koki, lai veidotos ne tikai krāsu toņu saspēle, bet ziemā priedes sildītu valriekstus.
Dārzā nav iespējams paiet garām interesantam krūmam, ko saimnieki mēdz dēvēt par pūšļu koku tā interesanto auglīšu dēļ. Tie atgādina brūnganus pūslīšus, kuros ir auga sēklas. Auga īstais nosaukums ir koluteja. Ārēji tas atgādina akāciju, kas zied ar oranžiem ziediņiem. Pats zieds līdzinās mazai sejai ar acīm un degunu. Koluteju Līgai atveduši kolēģi. „Augi mūsu dārzā nonāk dažādi. Tos pērkam paši, saņemam dāvanā vai savstarpēji ar tiem maināmies. Brīnāties, ka dārzā aug arī kaņepes. Tas tāpēc, ka paši gatavojam kaņepju sviestu,” stāsta Līga, piestājot pie parūkkoka, kas atvests no stādu audzētavas, un jau veido savus matu ērkulim līdzīgos ziedus.
Līga uzskata, ka katrā dārzā jābūt arī pa kādam sausseržu krūmam, lai varētu nobaudīt tā veselīgās ogas, kas ienākas pirms zemenēm. „Man pieder pārliecība, ka dārzā jābūt ne tikai skaistiem un interesantiem augiem, bet arī dažādām ēdamām lietām, lai tad, kad atbrauc ciemiņi, viņus varētu ne tikai ar kaut ko pārsteigt, bet arī pacienāt,” smejas Līga. Tieši tāpēc vieta ierādīta dažādu šķirņu avenēm, jāņogām, upenēm, ērkšķogām, smiltsērkšķiem, dažādiem ārstniecības augiem, plūmēm, aronijām. Savukārt pakalnē pie dīķa, kurā zied ūdensrozes, ir gan miniatūrs priežu sils, gan bērzu birztala, kur starp baltajiem stumbriem jau novietoti pirmie divi bišu stropi. „Ja augs kādā vietā neaug vai mums nepatīk, to izrokam un stādām citviet. Galvenais stādītājs ir vīrs Gvido, kuram arī ļoti patīk daba,” lepojas Līga.
„Kad visu te būsim iekopuši un izveidojuši, tad dzīvosim un baudīsim sava darba augļus. Te visu darām labsajūtā, nesteidzīgi un atbilstoši saviem spēkiem,” saka Līga. Tieši tāpēc garumā stiepjas citronliāna un vīnogas, augļus gatavina aktinīdija un pīlādzis. Saimniece mudina doties uz to dārza daļu, ko viņa dēvē par parku. Par tā izveidi esot jāpateicas vīram, kurš pats potējot augļu kokus un esot izaudzējis nokarenos kastaņus un valriekstus. Ogābeles, vilkābeles, vijīgais vītols, sarkanlapu ozols, balzāmpapele, dažādi kadiķi, forsītijas, ceriņi, rododendri, kur tad vēl citi augi. „Katru augu mēs samīļojam, ar to parunājamies un, skat, viss aug. Dažkārt jau mēdzam sevi ierobežot, iegādājoties stādus, jo gribas visu, bet šobrīd tuvākais sapnis, kas tiks piepildīts, būs zāles pļaujamā traktorīša iegāde. Manuprāt, dārzs jāveido tā, lai viss brīvais laiks netiktu apkārtots tikai tam. Ir jāpaspēj arī kaut kur aizbraukt, lai baudītu citu veikumu,” uzskata Līga.
