Tieši Pagasta svētki ir tie, kur satiekas cilvēki. Bieži vien pat tādi, kas dzīvo gandrīz kaimiņos un staigā pa vienu ceļu, bet, ikdienas darbos steigdami, nerod laiku, lai aprunātos. To atzina arī vairāki rancēnieši, kuri apmeklēja Rankas Pagasta svētkus. Pagasta svētki Rankā notika pēc ilgāka pārtraukuma.
„Pirmie Pagasta svētki mums notika 2007., bet otrie – 2008.gadā. Tad bija tāds liels pārtraukums, bet tagad atkal esam zirgā,” saka Rankas kultūras nama vadītāja Mudīte Šnē.
Savukārt tirgus laukumā „Stūrīši” sastaptā Rankas pamatskolas direktore Laima Braše uzskata, ka Pagasta svētki ir domāti konkrētā pagasta iedzīvotājiem. „Ja svētkus rīko, domājot par pagasta ļaudīm, tad šādi svētki ir vajadzīgi, jo tajos ikvienam ir iespēja izpausties. Cilvēki var parādīt gan savus vaļaspriekus, iekārtojot skaistas izstādes, gan dažādus priekšnesumus. Nezinu, vai Pagasta svētkiem ir jābūt katru gadu? Varbūt tie var notikt reizi divos vai trijos gados. Ja svētku ir par daudz, tad no tiem cilvēki nogurst un tos neizjūt. Arī šobrīd svētki ir visapkārt arī citos novados un pagastos, tāpēc rodas pārsātinātības sajūta. Tomēr svētki ir vajadzīgi!” uzskata L.Braše.
Svētkos īpaša uzmanība bija veltīta 25 mazajiem rancēniešiem, kas dzimuši 2012., 2013.gadā un šogad. Godināšanas vietā pie Rankas kultūras nama, lai simboliski tiktu uzņemti pagasta iedzīvotāju saimē un saņemtu sarūpētās dāvanas, viņi ieradās gan vecāku drošo roku nesti, gan ērti iekārtojušies ratiņos. Rankas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Naglis pauda pārliecību, ka nākamajos Pagasta svētkos mazuļu būs vēl vairāk, un solīja, ka šāds godināšanas pasākums notiks arī turpmāk. „Man gribas, lai katru gadu Rankas pagastā piedzimst vismaz piecpadsmit bērni, jo tas ļaus nodrošināt pagasta izglītības iestāžu darbību. Savukārt no pašvaldības puses mēs centīsimies mazuļu vecākiem nodrošināt darba iespējas,” solīja M.Jansons. Bērni un viņu vecāki saņēma simbolisku apliecību, krūzīti ar savu vārdu un balonu puķi, kā arī fotografējās kopā ar pagasta pārvaldnieku un deputātu Māri Brenci.
Raudzīt, ka rancēnieši svin svētkus, bija atbraukuši arī kaimiņu pagastu vadītāji, gulbenieši, tuvāki un tālāki amatnieki un mājražotāji. No Stāmerienas ceļu uz Ranku bija mērojis Vilis Kļaviņš un viņa dzīvesbiedre Marija. „Stāmeriena no Rankas nav tālu. Nakts laikā ar zābaku var aizmest. Dienā tikai nevar mest, jo redzams, kur zābaks nokrīt.
Mēs ar savu produkciju atbalstām novada ļaudis, tāpēc labprāt braucam, kur tiekam aicināti,” saka V.Kļaviņš.
Lai no tirgus plača, kur andelējās, šaudījās čigānietes, darbojās radošās darbnīcas, tika vārīti cukurgaiļi un stiprinieki piedalījās umurkumurā, nokļūtu uz kultūras namu, ļaudis labprāt izmantoja gar dīķi vedošu taku, kuras malās bija izvietotas rancēniešu veidotās ziedu kompozīcijas. Viens otrs svētku viesis pat mēģināja ātri saskaitīt, cik ziedu izmantoti vienā darbā. „Ziedu kompozīcijas ir ļoti skaistas, bet arī kopumā, gatavojot šos svētkus, ir guldīts liels darbs,” atzīst Rankas pagasta bibliotēkas vadītāja Arita Bogdanoviča.
„Šajos svētkos pārdomāti ir tas, ka vienu vietu pagastā apdzīvo un par aktivitātēm gādā Rankas pagasta jaunieši, bet otru – kultūras darbinieki. Ja Pagasta svētki galvenokārt notika divās vietās, tad tālākā nākotnē, domājot par Novada svētku organizēšanu, mēs jau zinām, ka tos svinēsim „Lācītēs”. Tur viss būtu ļoti kompakti,” tālākos plānus atklāj M.Jansons. Viņš var būt lepns, jo Rankas kultūras nama mazajā zālē ir apskatāma gan pagasta rokdarbnieču, gan viņa pirmā personālā fotoizstāde.
