Māris Bružāns uzskata, ka katram cilvēkam piemīt sava krāsu izjūta
Gleznu izstādes „Tuvāk un tālāk”, kas iekārtota Gulbenes bibliotēkas abonementā, darbu autors ir gulbenietis Māris Bružāns. Izstāde apskatāma līdz 3.septembrim. Šī ir gleznotāja pirmā personālizstāde, kas atklāj viņa prasmi saskatīt skaisto dabā gan tepat Gulbenē un Latvijā, gan arī aiz tās robežām. Iespējams, ka daudziem izstāde būs patīkams pārsteigums, jo ne visi zina, ka Māris labprāt glezno.
„Kad mācījos Cesvaines vidusskolā, jau pamatskolas klasēs skolotāja teica, ka jāpievēršas mākslai, tāpēc jādodas turpināt mācības Rīgā. Diemžēl tādas iespējas nebija. Savas piezīmju klades ar zīmējumiem gan netiku izraibinājis, bet tad, ja kādam klasesbiedram, kam nepadevās zīmēšana, vajadzēja palīdzēt, neatteicu. Ātri kaut ko uzvilku, lai vismaz saņem pienācīgu atzīmi. Arī rasēšana neradīja grūtības. Skolas sarīkojumos, kad tika spēlēti teātri, palīdzēju uzzīmēt jaunas dekorācijas vai arī papildināt tās, kas jau bija. Man vienmēr ir paticis mālēt uz lieliem palagiem, jo tad ir viegli strādāt, lai gan nācās pierast arī pie maziem,” stāsta gleznotājs. Viņš atceras, ka liela formāta darbi galvenokārt saistīti ar dažādu ēku zīmēšanu dažādiem pasākumiem.
„Nezinu, vai piemīt talants, bet to, ka man patīk zīmēt, gan varu apgalvot. Savulaik veidoju darbus ar tušu, lai dominētu tikai baltais un melnais tonis. Skolas laikā ar eļļas krāsām tiku uzgleznojis tikai vienu nelielu darbu. Vairāk bija akvareļu. Nav jau tā, ka katru dienu to vien daru, kā mālēju. Nu jau būs pagājis pusgads, kopš neko neesmu uzgleznojis, jo neveiksmīgi traumēju plecu. Ja rodas tāda iekšēja nepieciešamība, tad gan varu strādāt pie vienas gleznas no rīta līdz vakaram,” atklāj mākslinieks.
Māris dažādu apstākļu dēļ Cesvaines vidusskolu tā arī nepabeidzis, bet pēc devītās klases neklātienē sācis mācīties tehnikumā Rīgā. Malā atlikta arī zīmēšana un gleznošana, lai tad vēlāk pievērstos fotografēšanai. Viņš savulaik darbojies arī Gulbenes fotoklubā, un kopā ar citu autoru darbiem izstādēs bijušas skatāmas arī Māra fotogrāfijas. Viņš atceras, ka nebijis ne tādu fotoaparātu, ne iekārtu fotogrāfiju izgatavošanai. Vajadzējis strādāt aptumšotā vannas istabā. Lai varētu izgatavot arī liela izmēra fotogrāfijas, Māris pats izgatavojis fotopalielinātāju.
Neilgi pirms došanās pelnītā atpūtā Māris sācis domāt, ar ko aizpildīs laiku, kad katru rītu vairs nevajadzēs doties uz darbu. Viņš izšķīries par labu gleznošanai un 2005.gadā atkal pievērsies gleznošanai ar eļļas krāsām. Par šo tehniku it kā viss bijis zināms, tomēr Māris centies zināšanas paplašināt. Pirmās gleznas ar eļļas krāsām materiālu apsvērumu dēļ tapušas nevis uz rāmim uzstiepta audekla, bet uz kartona gabaliem. „Iznākums jau ir viens un tas pats. Uz kartona gleznotam darbam arī rāmis jāizgatavo mazāks. Man patīk, ja gleznai ir vienkāršs koka rāmis, jo tad tā labāk izceļas. Ja ierāmējums ir pārlieku grezns, tad uzmanību piesaista tas. Tikai tad, ja autors vēlas mazu gleznu izcelt un padarīt lielu, tad var izraudzīties lielu un greznu rāmi,” uzskata gleznotājs.
Māris labprātāk glezno dabas ainavas. Viņa darbos atainoti gan Gulbenes parki, gan citas vietas pilsētā. Kopumā pēdējos gados esot tapušas aptuveni piecdesmit gleznas. „Uzreiz nekas nenotiek, bet pēc kāda laika, kad esmu atgriezies no ekskursijas, saku atcerēties redzēto, aplūkoju fotogrāfijas, jo caur fotoobjektīvu visu saskatu daudz labāk nekā ar neapbruņotu aci, un top glezna. Protams, ka gleznošana dabā ir daudz labāka nekā pēc fotogrāfijas. Bieži vien no diviem skatiem izveidoju vienu, uzskatot, ka tā izskatās daudz labāk. Tā, piemēram, ir tapušas gleznas ar Kaukāza un Igaunijas ainavām, stāsta gleznotājs. Viņš pārliecinājies, ka vienu skatu var gleznot dažādos gadalaikos. Katru reizi iznākums būs atšķirīgs. Māris necenšas kaut ko tieši nokopēt. „Esmu silto gadalaiku piekritējs, lai gan gleznoju arī ziemas skatus. Droši vien tas ir tāpēc, ka divus gadus dienēju Karakuma tuksnesī. Liela nozīme gleznās ir tam, kā krīt gaisma, debesu tonim un mākoņiem. Meita Daiga, kura strādā Gulbenes mākslas skolā, bieži saka, ka man labi izdodoties uzgleznot mākoņus. Viņa bija tā, kas mudināja manas gleznas parādīt arī citiem. Savukārt es lepojos ar Daigu, jo ir piedalījusies multiplikācijas filmas „Ness un Nesija” veidošanā. Meitai patīk sīki, filigrāni darbi. Arī mazmeita Tīna ir māksliniece. Viņa ir dizainere. Būtībā jaunā paaudze, nevis es, iet pa priekšu,” Māris gandarīti stāsta.
Salīdzinot dažādas gleznošanas tehnikas, Māris atzīst, ka īpaši lielas atšķirības neesot starp akvareli un eļļas gleznu, bet viņš labprātāk izvēloties eļļas krāsas. Tas tāpēc, ka nejaušs ūdens piliens pilnībā spējot samaitāt akvareli, bet eļļas gleznu sabojāt grūti. „Es ātri – vienā rāvienā – visu uzskicēju ar krāsām un pārklāju ar lineļļu, lai krāsas tik ātri nenožūst. Pēc kāda laika atgriežos pie darba, lai piestrādātu pie sīkumiem,” stāsta mākslinieks. Ir gleznotas arī klusās dabas. Mārim šķiet, ka to tapšanā nav vajadzīgs priekšmetu uzstādījums, jo kurš cilvēks dzīvē nav redzējis vāzi vai karoti! Labi jāaplūko, un var gleznot. Galvenais, lai vispirms taptu darba sižets. „Biju aizbraucis uz Rīgu skatīties buriniekus. Man ir sapnis uzgleznot burinieku, tikai lai tas nebūtu stāvošs,” gleznotājs aklāj nākotnē iecerēto. Jau ilgāku laiku viņš pošas braucienam uz jūru, lai vairākas dienas klīstu gar tās krastu. „Man ļoti patīk jūra. Patīk gaismas spēles ūdenī. Esmu novērojis, ka cilvēki dabā sastopamās krāsas katrs uztver citādāk. To nosaka viņa iekšējās sajūtas,” secina Māris. Viņam piemīt vēlme visu izmēģināt, tāpēc tiek iepazīta arī citu mākslinieku gleznošanas tehnika un paņēmieni, labprāt apmeklētas mākslas izstādes. „Katram cilvēkam ir patīkami, ja darbs ir izdevies, ja cilvēkiem tas patīk, ja viņi to novērtē. Arī man.”
vizītkarte
◆ Māris Bružāns dzimis 1938.gada 9.janvārī Cesvainē.
◆ Mācījies Cesvaines vidusskolā, Lauksaimniecības tehnikumā Rīgā. Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis elektriķa kvalifikāciju.
◆ Strādājis Gulbenes mežrūpniecības saimniecībā, uzņēmumā „Inčukalna Timber”, SIA „RCI”.
◆ Ģimenē četri bērni un četri mazbērni.
