Informācija par Āfrikas cūku mēra draudiem Latvijā parādījās jau pagājušajā gadā, taču viedokļi par to bija dažādi, daudzi uzskatīja, ka tās ir tikai baumas, nekas arī īpaši netika darīts, tagad esam tur, kur esam, bet varam nokļūt arī vēl ļaunākā situācijā. Par laimi, Gulbenes novadu pagaidām mēris nav skāris un ārkārtas situācija te vēl nav izsludināta, taču, ja turpināsim dzīvot, kā līdz šim, daba paņems savu. Iespēja, kā ierobežot slimības izplatību, ir arī medīt meža cūkas. Ja meža cūku ir vairāk nekā piecas uz 1000 hektāriem meža, tas nozīmē, ka ir risks mēra izplatībai. Tad mednieki var parēķināt, cik viņiem ir liela platība, cik meža cūku šajās platībās ir un cik viņiem būtu intensīvi jāmedī. Tas ir pats galvenais, kas pašlaik būtu jāizdara medniekiem. Kopsummā pa Ziemeļaustrumu virsmežniecības teritoriju šobrīd ir nomedīti apmēram 10 procenti no limita, lai gan kopš aprīļa ir pagājuši jau pieci mēneši. Mednieki ir samērā kūtri. Es, protams, saprotu, tas ir smags darbs, bet jāmedī tiešām ir intensīvi, citādi paliksim pie sasistas siles. Ļoti svarīgi šobrīd ir arī runāt un informēt pēc iespējas vairāk par šīs slimības izplatību un ierobežošanas pasākumiem, lai izsistu cilvēkus no vienaldzības, jo tas diemžēl nav nekāds joks. Arī ekonomiski cūkkopības nozarei tas būs ļoti smags trieciens. Ja šie perēkļi kaut kur ir, tad labāk tos būtu lokalizēt un neļaut izplatīties.
Uzklausījusi Evita Brokāne
