Ganāmpulku īpašnieki ir neziņā, kas sagaida nākotnē
Piensaimniekiem ir sācies pēdējais piena kvotu gads, kas ilgs līdz nākamā gada 30.martam. Tā ir paredzējusi Eiropas Savienība. Kvotas atcelšana ganāmpulku īpašniekiem nozīmē to, ka viņi var ražot pienu tik, cik var atrast noietu savai produkcijai. Visvairāk par to ir satraukti mazo ganāmpulku saimnieki, kuri līdz šim bija pieraduši pildīt kvotas.
Beļavas pagasta zemnieku saimniecības “Sviķi” saimniece Lilija Reveliņa uzskata, ka šobrīd saistībā ar Krievijas sankcijām ir grūti prognozēt, kas nākotnē sagaida piena ražotājus. “Es domāju, ka Latvijas piena ražotāji cietīs visvairāk. Tās saimniecības, kurām nav kredītu, kaut kā vēl izdzīvos, bet lielo fermu saimniekiem būs ļoti grūti. Kvotu atcelšana galvassāpes neradītu tajā gadījumā, ja būtu iespējams pārdot saražoto pienu. Pēc kvotu atcelšanas piena ražotājiem nāksies pašiem meklēt noieta tirgu. No savas saimniecības pienu vedam uz Rankas pienotavu, kā arī pārdodam tiešajā tirdzniecībā Gulbenē. Ja savukārt piena pārstrādātājiem būs problēmas ar produktu pārdošanu, jābūt gataviem, ka kritīsies cena arī pienam,” domā L.Reveliņa.
Tirzas pagasta zemnieku saimniecības “Lejas Zosēni” saimnieks Jānis Jēgers šobrīd daudz vairāk ir norūpējies par to, kā būs iespējams izdzīvot līdz gada beigām, nevis par kvotu atcelšanu, jo saimniecībai ir kredīts. Vakar viņš saņēmis paziņojumu no akciju sabiedrības “Cesvaines piens”, ka par divdesmit procentiem ir samazināta piena iepirkuma cena. “Jādomā, kā izdzīvot šogad, pagaidām nedomājot par nākamo gadu. Tagad pārstrādātājs sola par kilogramu piena maksāt nepilnus 25 centus līdzšinējā 31 centa vietā. Tas ir ievērojams samazinājums. Nav zināms, vai valsts nāks mums pretī, vai atcels soda naudu par kvotu pārpildi. Jebkurā situācijā zemnieks cieš visvairāk,” uzskata J.Jēgers. Piena iepirkuma cenas krišanos ietekmē piena pārprodukcija tirgū, ko veicina Krievijas sankcijas. Dažviet piena pārstrādātāji par kilogramu piena maksā tikai 22 centus, kas ir tikpat zema cena kā 2009.gadā.
Cer, ka nesodīs
Liela daļa novada lauksaimnieku pienu nodod lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai “Māršava”. Kooperatīva valdes priekšsēdētāja Dace Pastare uzskata, ka piena cenu kritums norāda uz ārkārtas situāciju. “Mums pagaidām nav informācijas, par cik tiks samazināta piena cena. Runāju ar sadarbības partneri, ka skaidrība būs tuvākajās dienās, tāpēc neko neprognozēšu. Ja cenu kritums būs dramatisks, tad, visticamāk, samazināsies arī saražotā piena apjoms Latvijā, jo ganāmpulku īpašnieki nespēs govis pabarot. Ja piena cenu kritums nebūs dramatisks, tad tiks pārpildītas kvotas. Kā tas attieksies uz kooperatīvu, man šobrīd nav informācijas. Cik zināms, tad daži pārstrādes uzņēmumi jau sākuši ieturēt soda naudu par kvotu pārpildi, ko es uzskatu par absurdu rīcību. Ja arī kooperatīvam nāksies ieturēt soda naudu, tad zemniekiem tas būs sāpīgi. Jācer, ka saistībā ar Krievijas embargo Eiropas Savienība atcels šīs soda naudas. 22.augustā notiks visu Baltijas valstu amatpersonu tikšanās. Ja mūsu zemkopības ministrs būs pietiekami saprātīgs, tad viņš šo jautājumu pacels arī Eiropas līmenī,” cer D.Pastare.
Latvijā piena kvotu sistēma, lai tiktu nodrošināta precīza piena ražošanas un realizācijas kontrole un uzskaite, tika ieviesta 2004.gada 1.maijā, kad Latvija iestājās ES. Šī gada pavasarī, kad beidzas kvotas gads, Latvijā bija 10 625 kvotas īpašnieki, no tiem 10 201 piegādes kvotu īpašnieks un 424 tiešās tirdzniecības kvotu īpašnieki.
