Gulbenē, Lazdu ielā, gaiļu dziedāšana privātmājas pagalmā no rītiem traucē gulēt tuvējās daudzdzīvokļu mājas diviem iedzīvotājiem. Tāpēc viņi sūdzējušies novada pašvaldības policijai. Tās darbinieki putnu saimnieci Nelliju Biezo pagaidām mutiski brīdinājusi un piedraudējusi ar naudas sodu, ja sūdzības vēl atkārtosies.
Laikrakstam par šo situāciju pirmie ziņoja N.Biezās kaimiņi, kuri viņai un saimnieces gaiļiem patiesi jūt līdzi. Arī Lazdu ielas iedzīvotāja Jeļena Duļbinska vēlas aizstāvēt gaiļus un šajā sakarā “Dzirkstelei” saka: “Mums vairāk traucē rejoši suņi, skaļi dzērāji, kuri iet garām pa ielu. Bet gaiļi? Nav viņu dziesmai nekādas vainas!”
Apciemojot N.Biezo, viņa “Dzirkstelei” uzreiz paziņo, ka policijai ir paklausījusi. Vienu no diviem savas vistu kūts gaiļiem svētdien ir nokāvusi. “Noraudāju jau gan,” viņa saka. Ko darīt ar otru gaili, saimniece pagaidām vēl domā.
Astoto gadu N.Biezā ar savu ģimeni dzīvo privātmājā uz savas pašas zemes iežogotā teritorijā un tur vistas, kuras dienā ganās zem klajas debess. “Nekad līdz šim neviens nebija sūdzējies. Tieši otrādi! Daudzkārt kaimiņiem, kuriem savajadzējās mājas olu, esmu izlīdzējusi. Nezinu, kā būs tālāk,” sūrojas saimniece.
Neesot tā, ka tuvējās daudzdzīvokļu mājās visi ir pret gaiļiem. Piemēram, vienas mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotais Andris esot solījies sasaukt sapulci, savākt parakstus kaimiņienes gaiļu aizstāvībai. N.Biezā piebilst, ka ne jau viņa vienīgā Lazdu ielā un Gulbenē tur vistas un gaiļus. “Kā tad vispār turpmāk būs? Gulbenē nedrīkstēs būt gaiļi?” neziņā ir viņa.
“Putnu saimniece teica, ka šo jautājumu risinās. Skaļi dzīvnieki pilsētas teritorijā ir jānorobežo, lai netraucētu cilvēkiem mieru,” “Dzirkstelei” saka novada pašvaldības policijas priekšnieka vietas izpildītājs Imants Kublačovs. Tajā pašā laikā viņš atzīst, ka pašvaldības normatīvajos aktos šāda veida konfliktsituāciju risināšanā padomu rast nevar. Uz kādiem tieši normatīvajiem aktiem šajā gadījumā balstījušies pašvaldības policisti, izteikdami mutisku brīdinājumu putnu saimniecei, M.Kublačovs precīzi atbildēt tā arī nevar. Taču viņš saka – kompromiss ir jāmeklē un jāatrod.
Pārtikas un veterinārā dienesta Austrumvidzemes pārvaldes vadītāja Indra Tomiņa “Dzirkstelei” bilst: ja pašvaldībai nav saistošo noteikumu par produktīvo mājlopu un mājputnu turēšanu, neko tur darīt nevar. “No veterinārijas viedokļa es tikai priecājos, ka putni dzīvo ārā un elpo svaigu gaisu,” klāsta viņa.
Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens “Dzirkstelei” klāsta, ka to, vai gaiļu dziedāšana Lazdu ielā patiešām ir skaļa, var secināt tikai pēc decibelu mērīšanas. Ja dziesmas skaļums ir pieļaujamās robežās, putnu saimniece tiesā var apstrīdēt pretenziju izteikšanu viņai.
“Pašvaldības policijai tomēr katrs saņemtais iedzīvotāju iesniegums ir jāizvērtē. Varbūt kāds aizkaitinājumā uzraksta sūdzību vai tāpēc, ka viņam tā gribas rakstīt, bet tas taču ir ārprāts. Policistiem būtu jāsatiek šādu iesniegumu rakstītāji un jāizskaidro, ka gailis no dabas ir tāds, viņš dzied!” “Dzirkstelei” viedokli pauž Gulbenes dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepaiņu draugu klubs” vadītāja Ira Žeigure.
Gulbenes pilsētas pārvaldnieks Jānis Naglis “Dzirkstelei” saka, ka arī viņam zvanījuši daži Lazdu ielas iedzīvotāji un sūdzējušies par skaļajām gaiļu dziesmām. J.Naglis zvanītājiem atbildējis tā: “Vai tad kādreiz latvietim gailis ir traucējis? Es saprotu, ka pilsēta varbūt nav īstā vieta, kur turēt mājputnus, taču mani gan gailis netraucētu. Lai viņš mani no rīta pamodina! Es par to tikai priecājos! Mēs taču visi esam no laukiem nākuši. Gaiļa rīta dziesma – tas ir patīkams simbols.”
