Īstais sēņu laiks ir klāt. To gaida daudzi. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka sēnes daudzu gardummīļu ēdienkartē ieņem nozīmīgu vietu. Cik vien tagad tiek aizbraukts uz mežu, katru reizi var pārliecināties, ka sēņotāju netrūkst. Pat sliktais laiks aizrautīgam sēņotājam nav šķērslis, lai dotos uz mežu. Mežs relaksē. Patiesi. Japānas zinātnieki pat sākuši ieteikt “meža terapiju” kā efektīvu veidu, kā atslābināties un paaugstināt imunitāti. Ja brauc sēņot brīvdienās, tad nav jābrīnās, ka mašīnas stāv novietotas gandrīz ikvienā meža celiņā. Bet ko nu par brīvdienām, arī darbdienās sēņotāju mežos netrūkst. Galvenais neaizmirst par sen zināmo patiesību – likt grozā tikai tās sēnes, kuras labi pazīstam, lai sēņu baudīšana nebeidzas nelāgi. Savukārt glābēji atgādina, turpinoties ogošanas un sēņošanas sezonai, pieaug apmaldījušos cilvēku skaits.
Pagājušās nedēļas nogalē devos sēņot uz Lejasciema pusi, un, kā smej, jo dziļāk mežā, jo vairāk sēņu, bet, kā izrādījās, ne tikai sēņu. Kāds izgāzis arī pamatīgu kaudzi ar dažādiem sadzīves atkritumiem. Vairāk vai mazāk, bet mēslotāji laikam vienmēr ir bijuši un būs. Un šī nav vienīgā reize, kad nākas redzēt izgāztas atkritumu kaudzes mūsu mežos. To nav daudz, bet ir. Par nožēlu jāatzīst, ka būs tādi, kuri izvēlēsies doties uz mežu, lai tieši tur atbrīvotos no saviem atkritumiem. Kāpēc? Varbūt tā, iespējams, mēģinot izvairīties no atkritumu izvešanas izmaksām, bet varbūt kādam citam tas vienkārši ir tāds ļoti nelāgs ieradums. ◆
