Jau labu laiku Gulbenē nebeidzas runas, ka tiekot pārpirktas pilsētas aptiekas un tas atsaucoties uz zāļu cenām, kuras esot palielinājušās. “Dzirkstele” pārliecinājās, ka nav dūmu bez uguns, par to liecina “Lursoft” datu bāzē pieejamā publiskā informācija.
No piecām Gulbenes aptiekām, kuras tiesīgas pārdot recepšu medikamentus, trīs atrodas pilnīgā vai daļējā Rīgas akciju sabiedrības “Sentor Farm aptiekas” kontrolē – “Mēness aptieka” Rīgas ielā 41, “Gulbju aptieka” Rīgas ielā 55a un “Ābeļu aptieka” Ābeļu ielā 4. Pirms gada SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” nopirka SIA “Optika-Vita” aptieku, kura atrodas Rīgas ielā 37.
Līdz ar to “Lejas aptieka” (SIA “Anīss V.K.”) Ābeļu ielā 17 ir pēdējā Gulbenē, kura joprojām pilnībā pieder vietējiem uzņēmējiem. “Lejas aptiekas” īpašniece un vadītāja Vita Krūmiņa “Dzirkstelei” saka, ka šajā situācijā jūtas bezspēcīga un ir samierinājusies ar valsts politiku. “Bija laiks, kad Saeimā aizstāvējām viedokli, ka aptiekām ir jāpieder tikai farmaceitiem. Zaudējām. Saeima nobalsoja par to, ka aptiekas var piederēt jebkuram. Aptieku ķēdes tagad izplešas, pārpērkot individuālās aptiekas,” viņa saka.
Vai būs vairākas “Mēness aptiekas”?
“Sentor Farm aptiekas” jau labi sen saimnieko Gulbenes “Mēness aptiekā” Rīgas ielā 41. Noprotams, ka šī akciju sabiedrība iekarojusi vēl vienu aptieku pilsētā, jo “Ābeļu aptieka” (Ābeļu ielā 4) ar 5.augustu beidz savu pastāvēšanu, kaut pagājušajā gadā tās apgrozījums bija 421 tūkstotis latu un peļņa pēc nodokļu nomaksas – 36 tūkstoši latu. “Ābeļu aptiekas” līdzšinējās īpašnieces – SIA “Grants 1” – likvidatore ir “Sentor Farm aptiekas” valdes locekle Svetlana Grenge.
Gulbenes vēsturiskā centrālā aptieka (SIA “Gulbju aptieka”) Rīgas ielā 55a kopš pagājušā gada vidus 55,56 procentu apmērā pieder uzņēmumam “Sentor Farm aptiekas”. Jau piesauktā S.Grenge ir arī “Gulbju aptiekas” valdē ar tiesībām pārstāvēt šo uzņēmumu atsevišķi. “Gulbju aptiekas” apgrozījums pagājušajā gadā bija 480 tūkstoši latu, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 1801 lats.
S.Grenge pati pagaidām laikrakstam situāciju ar Gulbenes aptieku pārpirkšanu nekomentē, bet sola to darīt nedēļas beigās. Neoficiāli “Dzirkstelei” izdevās noskaidrot, ka vēl nav izlemts, cik un kāda nosaukuma aptiekas Gulbenē paturēs “Sentor Farm aptiekas”. “Taču nebūtu nekāda vaina, ja pilsētā būtu trīs “Mēness aptiekas””, “Dzirkstelei” pauda anonīmais avots, uzsverot, ka Madonā ir pat četras “Mēness aptiekas” un visas veiksmīgi finansiāli pastāv.
Akciju sabiedrības “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums pagājušajā gadā bija 58,4 miljoni latu, bet peļņa pēc nodokļu nomaksas – 4,4 miljoni latu. Uzņēmuma valdē ir divi cilvēki ar tiesībām to pārstāvēt atsevišķi, S.Grenge tostarp.
Vai saglabāsies samērība konkurencē?
Kā tādējādi Gulbenē tiks saglabāta samērība aptieku konkurencē? Konkurences padomes Komunikācijas nodaļas vadītāja Inita Kabanova ”Dzirkstelei” pauž viedokli, ka diemžēl reizēm arī tādi mazie darījumi aptieku pārpirkšanā, kādi vērojami Gulbenē, uz vietas var radīt kaitējumu konkurencei. Taču no likuma viedokļa Konkurences padome šobrīd te iejaukties nevar, jo notikušo darījumu apjoms Latvijas kontekstā Gulbenē ir niecīgs. “Lai nākotnē valsts varētu novērst šādas situācijas, šobrīd ir izstrādāti grozījumi Konkurences likumā, kas paredz Konkurences padomei iespēju vērtēt arī nelielu uzņēmumu pārpirkšanas gadījumus, ja tie izraisa pārmērīgu tirgus koncentrāciju, piemēram, atsevišķā pilsētā,” stāsta I.Kabanova.
“Mēs, Gulbenes farmaceiti, kaut strādājam dažādās aptiekās, savā starpā satiekam labi, starp mums nav nekādu asumu. Visas aptiekas ir rentablas. Es nezinu, kam būtu jānotiek, lai kāda aptieka kļūtu nerentabla,” “Dzirkstelei” par konkurenci šajā biznesā saka kāda Gulbenes farmaceite, kura vēlējās palikt anonīma, jo strādā “Sentor Farm aptiekas” kontrolē esošā uzņēmumā. Tajā pašā laikā viņa uzsver – visas aptiekas meklē iespēju saistīties ar zāļu izplatīšanas firmām, jo tas ir izdevīgi. To darot arī novada mazās aptiekas.
Izkārtnes virs SIA “Optika-Vita” ēkas Rīgas ielā 37 vēsta, ka šī ir brīvprātīgās aptieku apvienības “Mana aptieka” pārstāve. Uzņēmuma farmaceite Ināra Divre “Dzirkstelei” skaidro, ka tā ir iespēja mazajām aptiekām, kuras nav pārdevušās, savstarpēji atbalstīt citai citu. Apvienībā “Mana aptieka” esot iekļāvušās arī Lizuma un Jaungulbenes aptiekas.
Vertikālā integrācija vēl turpināsies?
“Lejas aptieka” šajā tirgū līdz šim ir veiksmīgi pastāvējusi un, cerams, pastāvēs arī turpmāk. Pagājušajā gadā V.Krūmiņas SIA “Anīss V.K.” apgrozījums bija 363 tūkstoši latu un peļņa pēc nodokļu nomaksas – 8872 tūkstoši latu. V.Krūmiņa nav simtprocentīgi pārliecināta, ka nekad neļausies spiedienam un neizlaidīs savas firmas grožus no rokām. Viņa lieltirgotavu interesi par mazajām aptiekām un to pārpirkšanu dēvē par “vertikālo integrāciju”. V.Krūmiņa prognozē, ka šis process vēl nav galā, tas turpināsies.
“Vieniem un tiem pašiem īpašniekiem tagad pieder poliklīnikas, slimnīcas, zāļu lieltirgotavas un aptiekas. Saeima tā ir pieļāvusi. Tas ir tāpat kā ar daudz ko mūsu valstī. Tāpat kā ar degvielas tirdzniecību. Ar pārtikas lielveikaliem. Protams, ja farmaceiti paši savas aptiekas nepārdotu, tas šajā nozarē tā nenotiktu, bet prakse ir tāda, ka dažādu iemeslu dēļ aptiekas tiek pārdotas un “ķēdes” ir, kas nopērk. Farmaceits jau nevar atļauties nopirkt vēl vienu aptieku. Tas ir ļoti dārgi,” stāsta V.Krūmiņa. Pēc viņas domām, ar laiku Latvijā būs vairs tikai pa kādai mazajai privātajai aptieciņai ar nosacījumu, ka tur būs farmaceitu pēctecība no paaudzes paaudzē. Tās būšot kā sava veida suvenīri uz vispārējās monopolizācijas fona. ◆
Uzziņai
◆ Saskaņā ar likumu Konkurences padome var izvērtēt tikai lielākos apvienošanās darījumus – tādus, kur apvienošanās dalībnieku kopējais apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijas teritorijā ir bijis ne mazāks par 35 572 000 eiro vai arī to kopējā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz 40 procentus. Šos lielos darījumus tad iestāde var atļaut, ja tie nerada kaitējumu konkurencei, aizliegt, ja rodas būtisks kaitējums, vai atļaut ar nosacījumiem, ja šie nosacījumi palīdz novērst draudošo kaitējumu. Savukārt, ja viens no apvienošanās dalībniekiem ir liels, bet otrs – neliels (tā apgrozījums nepārsniedz 2,1 miljonu eiro gadā) un pat ja ir pārsniegts 40 procentu slieksnis, apvienošanās darījumam nav nepieciešama Konkurences padomes atļauja un attiecīgi Konkurences padome nevar ietekmēt situāciju tirgū.
