Vakari kļūst arvien tumšāki. Tas notiek neizbēgami. Katru gadu. Kaut ko mainīt vai likt laika ratam griezties pēc sava prāta un vēlmes nav iespējams, lai kā varbūt arī kādam vai kādiem gribētos. Arī man tostarp, jo gaismas taču nekad nevar būt par daudz.
Tāpēc nav pārsteigums, ka jau tagad tiek atgādināts par pagājušā gada asiņaino novembri, jo katru gadu, pagarinoties diennakts tumšajam laikam, negadījumu skaits uz ceļiem diemžēl palielinās. Tumsa un nelaimes iet rokrokā. Tās nesaudzē. Ko nesīs šīgada tumšais laiks, to rādīs laiks.
Jau augustā valdība lēma, ka turpmāk, pārvietojoties pa brauktuvi, ārpus apdzīvotām vietām vai arī apdzīvotās vietās, kur nav trotuāra un ir slikts apgaismojums, būs jālieto atstarojošā veste vai cita veida apģērbs ar labi redzamiem gaismu atstarojoša materiāla elementiem. Te nu sabiedrība nav vienisprātis. Tā kā vakari kļūst arvien tumšāki, arī diskusijas uzjundī arvien vairāk. Daļa uzskata, ka tā ir vestu pārdevēju lobēšana, līdz ar to izturas pret to pat ļoti skeptiski, citi pat paironizē, bet vēl vienai daļai iebildumu un pretenziju pret to nav, saprotot, ka lieka piesardzība nekad nav nākusi par sliktu. Ja kāds negrib būt redzams, tā, protams, ir tikai un vienīgi viņa paša izvēle, tikai žēl tā autovadītāja, kura priekšā šis cilvēks var iznirt kā pelēka ēna, un kādam, iespējams, būs jādzīvo ar visbargāko un nežēlīgāko sajūtu – ar vainas apziņu… ◆
