To, ka jau šajā mācību gadā bērni 1.klasē sāk apgūt svešvalodu, es vērtēju ļoti pozitīvi. Arī tas, ka ir pirmsskolas izglītības iestādes, kurās mazuļi apgūst, piemēram, angļu valodu, ir tikai pilnībā atbalstāmi. Galvenais ir, kā notiek šī valodas apguve. Ja to dara ar pareizām metodēm, caur rotaļām, tā, lai bērnam ir interesanti, tad viss kārtībā. Bērni visu uztver daudz ātrāk un labāk nekā mana vecuma cilvēki. Ja es nedzīvoju vidē, kur apkārt visi runā angliski, man tekoši runāt ir daudz sarežģītāk. Bērnam tas viss ir vienkāršāk par vienkāršu, jo rotaļājoties viņš tāpat apgūst visu pasauli. Ja cilvēku evolūcija turpinātos tādā ātrumā, kā visu apgūst četrus, piecus, sešus gadus vecs bērns, tad mēs visi jau būtu pārcilvēki. Diemžēl neesam, jo, cilvēkam kļūstot vecākam, ar katru gadu mūsu potences samazinās. Mana mazmeita dzīvo Rīgā un mācās angļu valodu. Viņai ir pieci gadi. Viņa ļoti labi saprot, kad angliski jautāju, kā viņai klājas. Viņa prot sasveicināties arī ar savu ārzemju krusttēvu, kurš runā tikai angliski, kā arī izstāsta, cik labi viņai klājas, kādas jaunas rotaļlietas ir uzdāvinātas un tamlīdzīgi. Manuprāt, tas ir lieliski. Mums, cilvēkiem gados, ir lielāka iekšējā pretestība, ka varbūt kaut ko darām nepareizi, bet bērniem šīs problēmas nav. Līdz ar to tas ir viegli. Lai tikai mācās! Tas ir neatņemams ieguvums. Ja bērns zina, kā angliski ir puķe, tad man patiktu, ja viņš zinātu, kā puķe ir arī krievu valodā. Jo vairāk bērni iegūst sev, jo plašāks ir viņu apvārsnis. ◆
