Ne visiem ir dots talants darboties virtuvē, bet ir ģimenes, kur kulinārijas zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Litenieti Sandru Lāci kulinārijas pasaulē un, iespējams, pat pavisam neapzināti ieveda mamma, kura bija saimniece godos, klājot galdus, un viņu savukārt viņas mamma, kura arī savulaik bijusi liela saimniece un staigājusi pa godiem. Pavārmākslas aicinājumu mantojusi arī Sandras vecākā meita Linda, kura dzīvo Liepājā. Ja Sandras meitai virtuvē vairāk patīk eksperimentēt, tad pati Sandra priekšroku dod pārbaudītām vērtībām. Kādām? Mājas tortēm. Lai arī Sandra pēc profesijas ir agronome, kūku cepšana un ēst gatavošana ir viņas sirdslieta. Savukārt ikdienā viņa dodas uz darbu valsts sociālās aprūpes centra “Latgale” Litenes filiālē, kur strādā par aprūpētāju. “Man patīk savs darbs,” atzīst Sandra, kura tur strādā jau 12 gadus.
Pamudina meita
Novada svētkos Sandra ar savas meitas Lindas atbalstu piedalījās konkursā “Gulbenes novada torte” un ieguva ne tikai 3.vietu, bet arī visvērtīgāko balvu – skatītāju simpātiju. “Es mazliet baidījos konkursā piedalīties, bet mani pamudināja meita. Viņa teica, ka ir jāpiedalās. Arī pieteikumu konkursam uzrakstīja viņa. Vīrs arī atbalstīja,” atceras Sandra.
Torte bija liela, tās cepšanā tika izmantotas 46 olas. Torte konkursam tapusi visas dienas garumā, un tās pagatavošanā iesaistījusies visa ģimene, darba netrūcis nevienam, jo līdz šim nekad tik liela kūka nebija cepta. Rezultātā – garda divstāvīga torte.
Toršu cepšanas un garnēšanas procesā Sandra izmanto visu dabisko. Viņa dalās savās zināšanās, stāstot, ka, piemēram, no cūku pupām var iegūt zaļo krāsu, kā arī tiek izmantota dzērveņu sula, burkāni, lai iegūtu attiecīgo krāsas toni. “Es neizmantoju krāsvielas. Kad gatavas nāk zemenes, jāņogas, tad izmantoju tās. Un mājas tortei marcipāna puķes virsū noteikti neiederas,” uzskata Sandra.
Sarežģītākais – garnēšana
Lai arī viņa ir izmēģinājusi cept siera un medus kūkas, tomēr priekšroka tiek dota biskvīta tortēm. “Izcept torti nav problēma, arī garnējamo krēmu varu pagatavot, bet garnētāja gan es neesmu liela. Garnēt ir sarežģītāk. Tur ne tikai ir jāpiešauj roka, bet nepieciešams ir arī meitas padoms,” stāsta Sandra un piebilst, ka viņas pieredze liecina, ka cilvēki vēlas nevis skaisti garnētas tortes, viņiem svarīgākais ir, lai torte būtu garšīga.
“Manas tortes ir vienkāršas,” saka Sandra, kura parasti tās cep no 20 vai 22 olām, talkā ņemot mikseri, jo, kā pati smej, tehnoloģijas attīstās. Savukārt krēma pagatavošanai viņa izmanto vēl 8 olas. Ja ir iespējams, tad cep no māju olām, bet, ja nav, ir ceptas arī tortes no veikalā nopērkamajām olām. Un atšķirību jūt! Sandra ir pārliecinājusies, ka divas vienādas tortes garšas ziņā izcept nevar. “Tā ir kaut kāda mistika. Bet tā ir. Kāds tam ir iemesls? Varbūt milti vairāk vai mazāk tiek piebērti. Arī krēmu vāru vienādi, bet tas nekad nesanāk vienāds. Vienīgais var nogarnēt vienādi,” stāsta Sandra, kura lielākais dienā ir izcepusi trīs tortes.
Viņa ir dzirdējusi arī dažus ticējumus, kas saistās ar tortes cepšanas procesu. Piemēram, ja karoti atsit pret trauka malu, kurā top biskvīts, tad torte sakrītas. Savulaik viņas vecmamma esot teikusi, ja puto olas, bet tās ilgi neputojas, tad tam cilvēkam, kuram cep torti, būs smaga dzīve. Vai tiem ticēt? Varbūt tomēr māņticība…
Bet Sandra noteikti zina, ka, lai tortes izdotos, vajag iedvesmu un gribēšanu to darīt! Ja nebūs garastāvokļa un darbošanās prieka, tad torte, visticamāk, arī neizdosies.
Savu pirmo torti viņa izcepusi agrā jaunībā. “Pamēģināju, bet nezināju, kā nogarnēt. Vienkārši uzsmērēju putukrējumu, bet biskvīts kopā ar putukrējumu ir ļoti garšīgi, uzliku vēl virsū augļus un ar šādu torti aizgāju pie kaimiņiem. Viņi teica, ka sanākusi laba un man jāmēģina cept vēl. Tā tas arī sākās,” stāsta Sandra un piebilst, ka tagad, ja produkti jāpērk veikalā, izcept torti sanāk diezgan dārgi, bet cilvēki gribot pašceptas tortes. Ja Sandras ģimenē kādam ir svētki, tad arī tortes tiek ceptas. Kad bērni brauc ciemos, parasti saka, ka grib mājas torti, tad Sandrai nekas cits neatliek, kā ķerties pie darba.
Pagrabs – jāpiepilda
Sandrai padodas ne tikai kūku cepšana. “Tikai jādara!” ir pārliecinājusies Sandra. Kad “Dzirkstele” ierodas pie viņas mājās, ziemai tiek gatavotas sēnes, jo to šogad mežos netrūkst. Kā katra īstena latvieša dabā, arī Sandras, svarīgi ir piepildīt pagrabu, lai arī ziemas krājumi varbūt pat vēl ir palikuši no citiem gadiem. Katru gadu tradicionāli tiek gatavoti gurķi dažādos veidos gan ar ķiplokiem, sīpoliem, gan tomātu mērci. Sandras ģimenē ir iecienīti mednieku salāti, kuru sastāvā ir cepti burkāni, cepta paprika, cepti sīpoli, savārītas pupas kopā ar tomātu mērci, arī tomāti želejā, sēņu salāti ar kāpostiem un, protams, arī marinētas sēnes.
Ar jaunu recepšu atrašanu Sandra galvu nelauza. Visu varot atrast internetā. ◆
