Gulbenes-Alūksnes bānīti mīl pusotrs tūkstotis cilvēku
Vai šoreiz svētkus apmeklēja vairāk vai mazāk cilvēku nekā pagājušajā gadā, uz šo jautājumu SIA “Gulbenes-Alūksnes bānītis” vadītājs Aldis Kreislers “Dzirkstelei” atbildēt nevar. “Kopumā varbūt pusotrs tūktotis cilvēku apmeklēja šos svētkus.
Alūksnē bija ļoti daudz cilvēku un arī Stāmerienā bija pārsteidzoši daudz. Noteikti pozitīvi iespaidoja labie laika apstākļi,” viņš saka. Mazāk tautas un aktivitāšu bija Gulbenes stacijā, taču izrādās, ka tā arī ticis plānots, jo jau sākotnēji organizatori izlēmuši – novadā svētku epicentram jābūt Stāmerienā.
“Gulbenē šie svētki vairāk bija domāti jauniešiem, Stāmerienā – visām paaudzēm. Par norisi Stāmerienā varu teikt tikai to labāko. Jauki bija tas, ka spēlēja dzīvā mūzika, visu laiku bija priekšnesumi. Taču līdz nākamajiem Bānīša svētkiem noteikti ir jāpadomā par to, ka Stāmerienā laukums pie estrādes obligāti ir jānobruģē vai jānoasfaltē, lai cilvēki te varētu normāli padejot,” “Dzirkstelei” saka pašvaldības aģentūras “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs” direktore Iveta Kovtuņenko. Viņai ir priekšlikumi arī bānīša uzņēmumam. “Lai nebūtu tā, ka pasažieri Gulbenē iekāpj bānītī un pusotras stundas laikā līdz Alūksnei redz tikai aizaugušu mežu un pļavas aiz loga, mums ir vairāk jāpadomā par bānīti kā kultūrvēsturisku tūrisma objektu. Piemēram, brauciena laikā varētu skanēt audioieraksts, kas stāsta par Gulbenes un bānīša vēsturi,” prāto I.Kovtuņenko.
Bānīša svētki līdz šim un paredzams, ka arī turpmāk būs visiem pieejami par brīvu. Visus izdevumus uzņemas bānīša uzņēmums, kā arī pašvaldības.
Ikgadējie Bānīša svētki, kas notika sestdien, izdevās, kaut viss negāja kā pa sviestu un dzīve ienesa savas korekcijas. Dažs šos svētkus atcerēsies kā piedzīvojumu, cits vispār nav pamanījis nevienu atkāpi no scenārija. Tomēr paši svētku organizatori rūpīgi sekoja visam līdzi, lai mācītos no kļūdām.
Vēl ilgi tautai būs, ko runāt par to, kā Stāmerienā bānītis sāka braucienu Alūksnes virzienā, bet tam nopakaļ apmēram kilometru skrēja jauniešu koris „Balsis” un diriģents Ints Teterovskis. Mašīnists bija spiests apturēt vilcienu, lai uzņemtu šos pasažierus. Bija vēl viena ķibele, par kuru bānīša braucēji lāgā neko pat nesaprata. Pirms nokļūšanas Alūksnē pa ceļam tvaika lokomotīvei “Ferdinands” bija nelielas tehniskas problēmas, kuras tika novērstas dažu minūšu laikā. Taču Stāmerienā pievīlās tie, kuri tā arī nesagaidīja Mores amatierteātra “Oga” uzstāšanos, jo viena aktiera pēkšņas saslimšanas dēļ izrāde tika atcelta. Nenotika arī plānotā Putu ballīte bērniem, jo pēdējā brīdī organizatori saprata, ka tīri tehniski vieta nav piemērota šāda pasākuma rīkošanai.
“Par nenotikušo Putu ballīti es ļoti gribu atvainoties. Noteikti nākamgad tādu noorganizēsim, atrodot tam piemērotu vietu. Bet šoreiz secinājām, ka Stāmerienā uz skatuves rīkot Putu balli nevaram atļauties, jo tur atradās aparatūra. Turklāt jānodrošina arī vieta, kur bērni pēc šādas balles var nomazgāties, jo putas šādā ballē nebūt nav tikai līdz potītēm vien,” “Dzirkstelei” saka Bānīša svētku režisore Stāmerienā Gaida Vīksniņa.
Aldis Kreislers stāsta, ka bānīša uzņēmums pie sevis šajos svētkos ciemos sagaidīja un sava depo teritorijā arī naktsmājas deva veco dzelzceļu entuziastu grupai no Sanktpēterburgas. Ciemiņi ar Gulbenes un Alūksnes novados redzēto palikuši apmierināti. Stāmerienas gadatirgū piedalījās arī mājražotāji no Čehijas, Lietuvas un citiem Latvijas novadiem, kuri te bija ieradušies Eiropas Savienības finansiāli atbalstīta starptautiska projekta gaitā. Liela piekrišana bija čehu tirgotajam viņu nacionālajam alum. Projekta finansējums ietvēra arī ciemiņu naktsmājas Stāmerienas viesu namos “Sonāte” un “Ziedugravas”. “Ciemiņi sacīja, ka daudz ir redzējuši un daudz var mācīties no mums. Savukārt gadatirgus apmeklētāji Stāmerienā slavēja mājražotāju tirgotās preces kvalitāti un oriģinalitāti,” “Dzirkstelei” saka biedrības “Sateka” valdes locekle Daiga Gargurne. Savukārt Stāmerienas deju kopa “Poga” uz svētkiem bija uzaicinājusi sadraudzības tautas mākslas kolektīvu “Verete” no Pleskavas. Savus ciemiņus stāmerenieši guldināja viesu namā “Vonadziņi”. “Mēs pavasarī bijām ciemos pie viņiem Ples-kavā, tagad viņi bija atbraukuši pie mums uz šiem svētkiem,” stāsta G.Vīksniņa. Gulbenes novada pašvaldības vadītājs Nikolajs Stepanovs svētkos bānītī brauca kopā ar delegāciju no Azerbaidžānas Hizi rajona. Šie ciemiņi pēc tam nakšņoja Vecgulbenes muižā.
