Policija aicina stopētājus ievērot dažus drošības ieteikumus
Sintija Virse, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore
No drošības viedokļa, stopēšana nav drošs pārvietošanās veids. Lai cik tas liktos interesanti vai finansiāli izdevīgi, vienmēr pastāv apdraudējums nokļūt nelaimē, jo nekad nevarat zināt, kāda cilvēka automašīnā iekāpjat. Tas pats attiecināms uz šoferiem, kas ņem stopētājus – nekad nezināt, kāds pasažieris ir nokļuvis jūsu automašīnā. Stopēšanai būtu jābūt kā galējam līdzeklim, ja tiešām nav citu iespēju nokļūt tur, kur ir nepieciešams. Ja nu tomēr no tā nevēlaties atteikties, tad der ievērot dažus drošības ieteikumus – nestopēt vienatnē, stopēt sabiedriskā vietā, nekāpt automašīnā, ja vadītājs kaut kādā veidā liekas aizdomīgs, uzmanīties, ja automašīnā atrodas vairāk nekā viena persona, informēt draugus, tuviniekus, ka dodaties stopēt, pasakot ceļa mērķi un kādā automašīnā esat iekāpis. Policijas ieteikums ir labāk plānot savu maršrutu, izmantojot sabiedrisko transportu, nekā dažu ietaupītu eiro dēļ riskēt ar savu veselību un drošību.
Gulbeniete, stopētāja ar vairāku gadu pieredzi
Es stopēju ļoti bieži, jo dzīvoju Gulbenē, bet strādāju citā pilsētā. Man nav gadījies tā, ka kāds būtu mēģinājis pielietot vardarbību, bet tas, ka autovadītāji gribējuši seksu – tas gan. Bet tos es ātri nolieku pie vietas. Izliekos par dumju. Sāku runāt par darbu, sakot, ka es uz ielas “nevis strādāju”, bet gan tikai gribu tikt mājās. Stāstu, ka man ir cits maizes darbs. Ja kādam mašīnā redzu karājamies krustu, sāku runāt par Dievu. Skatos pēc situācijas un pēc tā, kāds ir cilvēks. Un ne jau visās mašīnās es kāpju. Man nostrādā intuīcija. Es jūtu. Ja nepatīk šofera acis vai tās liekas stiklainas, vai šoferis ir dzērumā, pasaku, piemēram, ka man vajag pavisam uz citu pusi, ne uz kuru brauc viņš, tad šie autovadītāji parasti parāda attiecīga pirksta kombināciju pie deniņiem. Gadīties, protams, var visādi. Cilvēki ir dažādi. Neviens, protams, neesam pasargāts, kā brauciens var izvērsties. Ir šoferi puiši, kuri ir pateikuši atklāti, ka viņi neņem sievietes stopētājas, jo savā laikā, kad viņi paši ir stopējuši, sievietes autovadītājas viņus nav ņēmušas, tāpēc viņi principāli ņem tikai stopētājus puišus. Tā kā es gadiem stopēju, tad man ir ļoti daudz paziņu. Ir tā, ka citreiz vēl neesmu roku pacēlusi, bet paziņas jau apstājas, jo zina, uz kurieni es braucu, un pat vēl atvainojas, ka nevar tik tālu aizvest.
Anita Biseniece, gulbeniete, kura nekad nav stopējusi
Es nekad dzīvē neesmu stopējusi. Uzskatu, ka tas nav droši. Ja ir bijis nepieciešams, esmu gājusi kājām daudzus kilometrus, bet neesmu stopējusi kādu automašīnu. Kāpēc? Laikam tās ir bailes. Es esmu redzējusi, kā citi stopē. Varbūt tas arī ir pareizi un uz galamērķi šādā veidā var nokļūt lētāk. Bet man ir bailes. Paskatieties, ko tik televīzijā nerāda! Ir taču dzirdēts, ka stopētāji apzog vai arī autovadītājs uzmācas sievietēm. Nekad nevar zināt, kas mašīnā brauc. Varbūt tas ir kāds noziedznieks. Bet, ja es būtu vīrietis, tad noteikti, ka nebaidītos stopēt. Ja es būtu autovadītāja, tad stopētājus ņemtu, bet ne visus. Diezin vai ņemtu puišus un tos, kas ir piedzērušies, bet sievietes droši vien ņemtu.
