Nu es tagad varu teikt kā tajā pasakā – es arī tur biju, ēdu, dzēru un tā tālāk. Kur biju?
Gaismas pilī, miljonus eiro vērtajā būvē. Ne reizi vien nodomāju, kā gribētos redzēt šo būvi klātienē. Un, ja tik ļoti vēlas, tad domas, kā parasti mēdz teikt, arī materializējas. Iespēja radās. Apskatīt Gaismas pili devos kopā ar Gulbenes vidusskolas trešklasniekiem, kuriem tas bija iespaidīgs piedzīvojums. Būve patiešām ir grandioza. Ir vērts turp aizbraukt un redzēt to savām acīm. Atliek vien piekrist tam, ka mūsdienīga bibliotēka sen vairs nav tikai grāmatu glabātava. Devāmies līdz pat astotajam stāvam, jo tālāk tikt var tikai gida pavadībā. Visiespaidīgāk bija redzēt unikālo Barontēva Dainu skapi, vienu no būtiskākajām mūsu valsts kultūras mantojuma vērtībām, kas tagad ir nodots apskatei plašākai auditorijai. To aplūkojot, pārņem sirreālas sajūtas. Interesanti bija aplūkot arī dažādu tautu ābeču kolekciju. Izstādes apmeklētājiem ir iespēja ne tikai paceļot laikā, bet arī kārtējo reizi pārliecināties par valodu un kultūru daudzveidību. Izstādē pamanīju arī savu pirmo ābeci. To nevar aizmirst – ar gaili uz vāka. Grāmatas bija, ir un būs. Tās lasīja un lasīs. Par to var pārliecināties, apmeklējot izstādi, kurā aplūkojamas vairākus gadu simtus vecas grāmatas. Te sajūtama vēstures elpa.Savukārt fotoizstādē “Latvijas mazās gaismas pilis” ne tikai meklējam, bet arī atrodam Gulbenes bibliotēku, jo zinām, ka tā mums ir sava vietējā “Gaismas pils”.
