Nodarbojoties ar lauksaimniecību, tajā skaitā ar piena lopkopību, nevar kļūt bagāts, bet var būt turīgs. Šī nozare nevienu vēl nav padarījusi par miljonāru. Ja nu vienīgi miljonārs pēkšņi ir ieguldījis naudu un iegādājies fermu. Es uzskatu, ka lauksaimniecība ir dzīvesveids. Ar lauksaimniecību nodarbojos jau 22 gadus. Brīnos, kā tik ilgi esmu izturējis. Tas ir tāpēc, ka strādāju kopā ar cilvēku, kurš domā līdzīgi kā es. Tas ir Jānis Zelčs. Viņš kārto ar tehniku un agronomiju saistītos jautājumus. Es – ar lopkopību. Mēs uzskatām, ka esam pa šiem gadiem radījuši nelielu, bet rentablu kolhozu. Uzskatu, ka zemniekiem daudzajos saimniekošanas gados vajadzēja radīt drošības spilvenu. Esmu pārdzīvojis tos gadus, kad par piena litru maksāja trīs četrus santīmus. Mēnešiem ilgi nācās gaidīt piena naudu, tāpēc mainīju pienotavu. Tagad joprojām sadarbojos ar Smiltenes pienotavu. 2008.gada beigās par piena litru saņēmu 28,5 santīmus ar PVN. Šodien tie būtu vairāk nekā 40 centi. Pagāja pusgads, un sāka maksāt 11 santīmu. Eiropas Savienībā mēs saņemam vienu no mazākajiem maksājumiem, bet katru gadu es atlicinu naudas summu. Arī kādreizējo kopsaimniecību fermas šodien vajag tikai izremontēt, jo tās salīdzinoši ir daudz stiprākas nekā šodien būvētie šķūņi no metāla konstrukcijām. Šādos šķūņos turot lopus, barības vajag daudz vairāk, bet tās sagatavošana ir dārgs prieks. Lai turētu govis, tām ir jāizēdina lēta zāles barība – skābsiens, skābbarība un siens, un jāslauc lēts piens. Diemžēl šodien govīm izbaro kukurūzu, soju, dažādus koncentrātus, un citu, kas visu sadārdzina.
Simtiem miljonu eiro tiek izmesti vējā, jo mūsu politiķiem nav nekādas ekonomiskās domāšanas. Viņiem ir tikai politiskā atbildība. Kopš Latvija saņem atbalsta maksājumus no Eiropas Savienības, mēs savā saimniecībā šo naudu esam ieguldījuši lauksaimniecības tehnikas un inventāra iegādei, fermas remontam un citu darbu veikšanai. Izņēmums bija tikai 2009.gads, kad piena cena bija super zema. Piemēram, jūnijā saņēmu tikai 11 santīmus par kilogramu, lai gan 2008.gada beigās tā bija 28,5 santīmi. Toreiz es bildu, ka nu „piena upes tek gar ķīseļa krastiem”, ka varēsim labi dzīvot. Atceros, kā 2008.gadā tika norādīts, ka „vajag spiest gāzi grīdā”, visus mudināja ņemt lielus kredītus. Tagad redzam, kas ar šiem lielo kredītu ņēmējiem, kuri iegādājās nekustamos īpašumus, būvēja modernas kūtis, notiek šodien. Ja mūsu sabiedrībā uzskata, ka dzīvojam kapitālismā, tad vajadzētu ļaut bankrotēt tiem lauksaimniekiem, kuri vairs nespēj pavilkt ražošanu. Uzskatu, ka Latvijai ir jārod iespēja subsidēt visa veida lauksaimniecības produktus.
Mūsu novadā ir zemnieki, kuri domā, ka varētu samazināt piena lopkopību uz pusi, pāriet tikai uz graudkopību vai arī audzēt gaļas lopus. Bet arī graudu audzētājiem ir problēmas. Visi labi zina, kāda ir starpība starp mazvērtīgo eiro un kādreizējo latu. Ārkārtīgi zemas cenas piedāvā arī mazo piena teļu uzpircēji. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs solīja Briselē runāt par piena kvotu atcelšanu. Vai tas ir izdarīts? Arī manai saimniecībai būs problēmas ar piena kvotu pārpildi. Par pārsniegto piena daudzumu būs jāmaksā soda nauda. Ja izslaukums samazināsies, tad savukārt nevarēs saņemt subsīdijas par ganāmpulka pārraudzību. Mazāk izslaucot pienu, mazāk iespējams nopelnīt. Valsts savukārt saņems mazāku pievienotās vērtības nodokli. Esmu sapratis, ka, tā kā ziemas lopbarība ir dārgāka par ganību zāli, tad uzsvars liekams uz izslaukumiem. Kāda jēga vispār ir piena kvotām, jo tās darbojas tikai Eiropas Savienības teritorijā?
Saimniecībā nodarbojamies ar piena lopkopību un graudkopību, bet ir arī palīgnozare – cūkkopība. Tagad šo nozari ir skāris Āfrikas cūku mēris. Pēc profesijas esmu veterinārārsts, tāpēc uzskatu, ka mūsu valdība neko daudz nav darījusi šīs slimības apkarošanā. Slimības izplatībā vaino meža cūkas. Tad kāpēc valstsvīri nevar dot rīkojumu meža cūku izšaušanai? Tajā varētu piedalīties ne tikai mednieki, bet arī mūsu aizsardzības spēki. Latgales un Vidzemes cūku audzētājiem vajadzētu apvienoties un atrast tādu advokātu, kas Eiropas tiesā uzturētu prasību, lai cūkkopības nozares pārstāvji saņemtu kompensāciju par likvidētajiem ganāmpulkiem, nesaražoto produkciju un negūto peļņu. Tie būtu līdzekļi ražošanas atsākšanai. Tad nebūtu tā, kā mūsu valsts gudrie domā, ka par likvidētajiem cūku ganāmpulkiem var atpirkties ar dažiem grašiem. Interesanti, kāpēc lauksaimniecības ministrs ir izteicis frāzi, ka cūkas būtu jālikvidē šaipus Daugavai. Iekļauti visi novadi, tikai ne Rīgas novads. Tāpat kā Eiropas valstīs notiek dalīšanās, tāpat mēs Latviju pēc gadiem arī varēsim sadalīt bagātajā un nabagajā daļā. Robeža būs likteņupe Daugava.
Stradu pagasta zemnieku saimniecības „Dālderi” saimnieka Aigara Malcāna domas pierakstījusi Malda Ilgaža
