Medicīnas studijas beigušos nevar atvilināt ne ar kādiem labumiem
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” apmēram 60 procenti mediķu ir pirmspensijas vai pensijas vecumā. Slimnīcu apvienība dara visu, lai piesaistītu jaunos ārstus, bet kā ir ar rezultātu?
Pavisam nesen LTV1 raidījumā “De Facto” varēja vērot sižetu, kur kāda noraizējusies jauniete stāsta, ka ir beigusi medicīnas studijas, bet, tā kā valsts viņai neapmaksā rezidentūras studijas, tad viņa pēc sešu gadu mācībām ir vienā rindā ar vidusskolas beidzējiem. Un kā raidījumā tika uzsvērts – šādos gadījumos studenti, visticamāk, skatās lidostas virzienā.
Interesanti, ka SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” labprāt ņemtu rezidentus, tikai, kā izrādās, nav daudz tādu, kas alkst strādāt mazpilsētā. Daļa no viņiem, kas ieguvuši izglītību par nodokļu maksātāju naudu, labāk izvēlas doties uz ārzemēm. Slimnīcu apvienības datu bāzē ir vairāk nekā 200 rezidentu kontakti, un gandrīz visi ir uzrunāti personīgi. Mūsu slimnīcu apvienība pat piedāvā daļēji segt rezidentūras izmaksas tiem pretendentiem, kuriem nav valsts apmaksātas pēcdiploma apmācības attiecīgās specialitātes rezidentūrā, kā arī slēgt vienošanos par apmācību un darbu specialitātē pamatdarbā ar stabilu atalgojumu un sociālajām garantijām.
Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt arī ar dienesta dzīvojamo platību vai dzīvokli, iespēju saņemt pašvaldības stipendiju mācībām, kā arī iespēju veikt pieredzes apmaiņas braucienus uz ārvalstīm.
Arī pēc šiem visiem piedāvātajiem labumiem īpašas intereses no rezidentiem nav. SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” izpilddirektore Eva Smirnova stāsta par kādu situāciju no dzīves, proti, kādai topošajai pediatrei bija jāstājas rezidentūrā, bet valsts viņai nenodrošināja rezidentūras apmaksu, savukārt slimnīcu apvienība nāca viņai pretī, apsolot, ka ir gatava apmaksāt rezidentūras studijas, lai tikai nāk uz mūsu slimnīcu. “Pēc visiem priekšnosacījumiem varējām viņu paņemt, lai rezidentūru iziet slimnīcu apvienībā, bet viņa bija tik izmisusi, ka izlēma labāk doties uz ārzemēm,” stāsta E.Smirnova.
E.Smirnova “Dzirkstelei” saka, ka Gulbenes slimnīcā nav neviena jauna rezidenta, Balvu slimnīcā ir viena rezidente ķirurģe, bet slimnīcu apvienība viņai neapmaksā rezidentūru. “Vienkārši dodam iespēju strādāt. Viņa mācās bērnu ķirurģiju, un visdrīzāk, ka šī jaunā speciāliste mums tā arī paliks kā dežurējošais ķirurgs, un pamatdarba vieta viņai visdrīzāk būs Bērnu slimnīcā Rīgā, jo bērnu ķirurģiju mēs viņai nevaram piedāvāt,” norāda E.Smirnova.
Lai arī visu laiku tiek meklēti jauni speciālisti, pēdējo gadu laikā Gulbenes slimnīcā uzsākuši darbu ir tikai divi jauni speciālisti – jauna infektoloģe un ginekoloģe, kā arī dažus gadus Balvu slimnīcas bērnu slimību nodaļā strādā arī rezidente, gulbeniete Inga Strazda. Viņa ir pediatre. I.Strazda stāsta, ka, piemēram, rīdziniekus galīgi nevar pierunāt nākt strādāt uz mazpilsētu. Cerība vēl esot uz tiem, kas paši nākot no mazpilsētām. Viņa ir apmierināta ar darbu mazpilsētā, un domas par darbu citur nav bijušas.
Atalgojums – konkurētspējīgs
Rezidentu tēma slimnīcu apvienībai ir ļoti aktuāla. Slimnīcu apvienības mājas lapa ir tikai viens no avotiem, kurā ievietots aicinājums rezidentiem. Šī informācija ir nosūtīta arī Latvijas Jauno ārstu asociācijai. “To pašu esam izsūtījuši arī abām universitātēm. Lielas atsaucības nav. Ir pa kādam rezidentam pie mums, kas iziet atsevišķus ciklus, piemēram, ginekoloģijā, proti, trīs mēnešus viņiem ir iespēja pastrādāt un paskatīties,” stāsta E.Smirnova un piebilst, ka slimnīcu apvienība ne mirkli nepārstāj meklēt jaunos speciālistus.
Kāpēc topošie ārsti nevēlas nākt uz lauku reģioniem? E.Smirnova noliedz, ka tas būtu atalgojuma dēļ, norādot, ka atalgojumu slimnīcu apvienība piedāvā pat ļoti konkurētspējīgu. Piemēram, ginekologam un anesteziologam šobrīd stundas likme ir augstāka nekā lielajās Rīgas slimnīcās. “Es domāju, ka tās ir jaunu cilvēku ambīcijas, bet tas ir mans personīgais viedoklis. Ir cilvēki, kas mērķtiecīgi pasaka, ka Rīgā strādāt negrib, tad viņi meklē tādas vietas kā mūsējā, bet ir tādi, kas negrib atpakaļ uz laukiem, un tur neko nevaram izdarīt. Viņš ir gatavs staigāt pakaļ, piemēram, neirologam desmit gadus un netikt pie praktiska darba veikšanas, bet galvenais, lai būtu Rīgā un lielā klīnikā,” stāsta E.Smirnova.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība turpina aicināt jaunos ārstus rūpīgi apsvērt iespēju pārcelties uz Gulbeni vai Balviem. Kopumā slimnīcas apkalpošanas zonā dzīvo 70 tūkstoši iedzīvotāju, un tas nozīmē, ka ārstam ir iespēja strādāt pilnu slodzi un vēl vairāk, vienlaikus profesionāli attīstīties, jo saslimšanas ir ļoti dažādas.
Uzziņai
◆ Slimnīcu apvienība aicina rezidentus pieteikties turpmākai apmācībai un darbam daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcā Gulbenē un Balvos šādās specialitātēs: ginekologs, dzemdību speciālists, bērnu infektologs, internists, pneimonologs, ķirurgs, pediatrs, anesteziologs, reanimatologs.
