Ingas Kadiles gandarījums ir sagādāt citiem labas emocijas
Skolotāju dienas priekšvakarā tiekamies ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Ingu Kadili, kura māca skolēnus gan Gulbenes novada valsts ģimnāzijā, gan arī Lizuma vidusskolā. Jau bērnībā Inga sapņoja, ka vēlas būtu tieši skolotāja. Viņai ir svarīgi caur savām stundām skolēniem likt atrast savus spēka punktus, caur domrakstiem pašiem mācīties noformulēt gudru, pareizu domu, lai dzīvē varētu pārliecināt cilvēkus un tikt tālāk. “Es vienmēr bērniem saku, ka domraksti ir tas spēcīgākais, kā dēļ es esmu skolā. Tajos ir viņu pašu domas. Tas ir nozīmīgi un arī interesanti,” saka Inga. Tāpat viņai svarīgi ir caur dažādiem uzdevumiem attīstīt audzēkņos radošumu, jo mūsdienās tā ir viena no īpašībām, ko gaida darba tirgū. Šoreiz gan runājam tikai par skolotājas vaļasprieku – pirti.
Tā kā Inga ir pirts mīļotāja un popularizētāja, viņa labprāt dalās informācijā un māca citiem, cik lielu baudu var sagādāt pirts. “Man patīk dalīties ar savām zināšanām, iepriecināt citus,” saka Inga.
Kādreiz viņai pat prātā nav ienākusi doma, ka varētu mācīties pirts zinības. Arī bērnībā Inga pirtī nebija gājusi. Bet, tā kā viņu interesē veselīgs dzīvesveids, tad pirts ir būtiska sastāvdaļa no tā. “Tā ir bauda. Laiks, kas veltīts sev. Un tā arī ir drosme – nolikt visu malā, atrast un uzdāvināt sev laiku. Laiku veselībai, labsajūtai, dzīvespriekam un baudai. Tas arī ir jāiemācās, un tas nav viegli. Bet, ja tu mīli sevi, tad tu interesējies par savu veselību un rūpējies par to,” saka Inga un turpina stāstīt, ka interese par pirti kļūst arvien lielāka. Tik daudzi gribot apgūt pirts zinības, un daudzi to dara savas ģimenes dēļ, lai būtu zināšanas par veselīgu dzīvesveidu. Mūsu novadā esot daudz pirtnieku, bet par pirtnieku “ziediem” Inga uzskata Valdu Vītolu un Agritu Gailīti. Ingas pašmērķis nav kļūt par pirtnieci, vismaz šinī dzīves brīdī ne, jo tam nepieciešams liels fizisks un garīgs spēks.
Bija laiks, kad Inga tikai sapņoja par savu pirti, lai būtu ģimenei kur veselīgi pērties. “Sapnis bija tik liels un skaists, ka tas piepildījās. “Es visiem tagad varu stāstīt, ka sapņi piepildās. Te ir pierādījums. Esam pirtiņu uzbūvējuši! Būvējām to nelielu, kā pašu ģimenei, jo mēs pat sapņos iedomāties nevarējām, ka pie mums pērties brauks arī citi cilvēki,” stāsta Inga.
Viņa uzskata, ka mums ir iesērējušas tradīcijas un priekšstati par pirti. Cilvēki ieiet pirtī, un ko viņi dara? Lej uz karstiem akmeņiem virsū alu. Cilvēki pirti uztver kā “tusiņu”, alus dzeršanas vietu. “Skumji, ja arī jauniešiem pirts asociējas ar “tusiņu” vietu, kaut gan pirts var dot tik daudz prieka!” saka Inga. Viņa atceras, kā pagājušajā gadā jaunieši, kuri devās ekstrēmā pārgājienā un tad uz pirti, ienāca tajā tādi rupji un bravurīgi, bet, kad tika noberzti, viņi atļāvās būt skaisti kā cilvēki, nevis ar to rupjo ārieni, kas viņiem bija, tikko ienākot pirtī.
Inga saka, ka daudzi cilvēki tiecas pēc mānīgām baudām, ko rada alkohols, cigaretes, narkotikas, bet pirts tam visam ir alternatīva, kas nāk no seniem laikiem, kad cilvēks baudu saņēma no pirts. Kad cilvēks ziemas laikā pēc pirts ir bijis aukstā dīķī, tad viņu pārņem sajūta, ka viss griežas karuselī, bet, kā Inga uzsver, labā karuselī, un tāpēc cilvēks atgriežas, jo grib izjust vēl šo baudu, šo viegluma sajūtu.
“Man gandarījums ir enerģētiskā apmaiņa. To grūti aprakstīt vārdos, bet tad, kad tu cilvēkam esi sagādājis labas emocijas, viņš jūt fizisku un iekšēju tīrību, viņš var jūsmot par savu gludo ādu, kāda ir pēc augu skrubja klāšanas uz ādas, tas ir tik jauki,” atzīst Inga.
Pirtī iešanai ir savi knifi un nianses, par kurām daudzi pat neko nezina. Piemēram, nav nepieciešams iet karstā pirtī. “Mēs peramies 50, 60 grādos. Viss notiek tāpat. Mums mācīja, ka, lai pirts ietu dziļumā un veselībā, tad pirtī jāiet sausam, bet, ja grib vienkārši atpūtu, tad sākumā var ielēkt ūdenī un tad iet pirtī,” savās zināšanās dalās Inga un piebilst, ka arī grūtnieces līdz pat pēdējai nedēļai var iet pirtī. Ja nav baiļu sajūtas, tad var to darīt, tas nekam netraucē.
Inga pati katru nedēļu iet pirtī. “Maksimālisti pirtī pavada četras līdz pat sešas stundas, bet es esmu minimāliste, neesmu tik izturīga – stunda, divas, un man pietiek,” stāsta Inga.
Par pirti var mācīties daudz un visu laiku. “Mums ir tik maz zināšanu par to, kas mums ir apkārt dabā. Tas tiešām ir unikāli,” saka Inga. Viņa ved “Dzirksteli” rādīt savu pirtiņu. Pirts ir zema, un tas ir ar nodomu. Ieejot pirtī, ir jāpieliec galva, tā izrādot cieņu un bijību pret pirti. Pie pirts aug nātre. Inga neslēpj, ka nātres apzināti nerauj ārā, jo tās sargā. Ieejot pirtī, smaržo zāļu saišķīši. Un mēs pat iedomāties nespējam, cik plašs ir dažādu zālīšu pielietojums. Uz katru soli ir vai desmit zālītes, ko var izmantot veselībai. Dikti labas esot vībotnes, jo tās attīra cilvēka ķermeni. Savukārt uz lāvas likt papardi un gulēt uz tās var cilvēki, kam ir problēmas ar mugurkaulu. “Paparde izskatās līdzīgi kā mugurkauls,” vērš uzmanību Inga. Arī katram kokam esot sava nozīme. Kļava piesaistīs vairāk materiālos līdzekļus, jo tās lapas ir lielas kā naudas zīmes. Ieva ir piedošanas koks. “Izmēģinājām no ievām siet pirtsslotas un tad vasaras beigās ienest pirtī pavasara smaržu un garšu,” stāsta Inga.
Lai savāktu zālītes, jārosās visu vasaru. “Ar zālīti ir jāsarunājas un jālūdz, lai palīdz cilvēkam. Ja cilvēks atnāk uz pirti, es, ar viņu sarunājoties, uzzinu, kas viņu satrauc, kas kaiš, un tad domāju, kā varu ar zālītēm palīdzēt. Mums mācīja, ka visu izdara zālītes, bet man jābūt tai, kas iedvesmo un atbalsta.”
Inga pati gatavo augu skrubjus, tāpēc rosība notiek līdz vēlam rudenim. “Nevajag veikala krēmus, ticu, ka daudzi no tiem ir labi, bet daļa ir ķīmiski,” viņa spriež.
Pašlaik ir izraktas kalmes saknes, kuras ir vērtīgas un labas, jo attīra auru. Vēl jārokot dadžu un nātru saknes. Dadzis – stiprākiem matiem, savukārt nātre, kura ir ļoti vērtīga, palīdz tiem, kam ir mazasinība.
“Pie manis pirtī ir bijusi grieķiete, franči un itāļi. Viņi jūsmoja gan par pirti, gan zaļo, neskarto dabu. Mums ir tīra, skaista vide, tikai paši to nenovērtējam. Pasaulē mēs arī ar to varam būt lepni un lepoties,” saka Inga.
Inga iesaka
◆ Pirtī ejam ar kaut kādu mērķi, kaut vai atpūsties, bet to izdarīt no sirds.
◆ Pirtī runāt tikai labu. Visi ir dzirdējuši par vārda spēku. Siltais un mitrais gaiss to pastiprina. Ja ir dusmas, tad vispirms tās “izskaldīt” un tad iet pirtī. Nerunāt pirtī sliktu.
◆ Pēc pirts ir svarīgi, lai āda pati nožūst. Neslaucīties, nelietot kosmētiku. Gribēsies dzert un apēst kaut ko svaigu un vitamīniem bagātu, jo pirtī arī daudz ko zaudējam no savām minerālvielām, ar to ir jārēķinās. Vasarā var gatavot zaļos kokteiļus – salasa nezāles, pieliek tomātu, gurķi, sīpolu. To visu sablenderē ar kefīru, un sanāk patīkams svaigs kokteilis.
