Andis Caunītis: “Mums vairāk ņemts vērā teritoriālais princips, citos novados – funkcionālais.”
Klusuciešot pārdzīvota emociju vētra – tāda ir Gulbenes novada sešu novada bāriņtiesu darbinieku reakcija uz
25.septembra pašvaldības sēdes lēmumu analizēt un izvērtēt bāriņtiesu darbu, lai secinātu, vai ir nepieciešama reorganizācija.
“Dzirkstele” mēģināja sazināties ar vairāku bāriņtiesu priekšsēdētājiem, bet visi kā viens atteicās runāt. Arī pagājušajā novada domes sēdē bāriņtiesu pārstāvji savu viedokli nepauda, lai gan neviens arī pēc tā netaujāja.
“Pagājušajā domes sēdē piedalījos. Neņemos viena pati neko paskaidrot. Ir jārunā visām bāriņtiesām kopā,” laikrakstam teica Lejasciema bāriņtiesas priekšsēdētāja Līga Medne. Savu viedokli nevēlējās paust arī Gulbenes, Litenes un Lizuma bāriņtiesu priekšsēdētājas Ilona Rubene, Inga Dukure un Inese Pērkone. Viņas lika saprast, ka šobrīd vispār nevēlētos, ka “Dzirkstelē” atkal tiek atsākta publiska diskusija, “lai nesaceltos pārāk liela ažiotāža”, jo pašlaik viss tiek uztverts saasināti. Tajā pašā laikā bāriņtiesu amatpersonas nav noskaņotas turpināt klusēt. Pēc viņu domām, publiski ir izskanējusi ne tikai viedokļi, bet arī daļēji nepatiesa informācija, kas “apgrūtina bāriņtiesu darbu tiesās un visur citur, kur nepieciešama bāriņtiesu darbinieku pārstāvniecība”. Piemēram, “Dzirkstele” iepriekš kļūdaini minēts Lizuma bāriņtiesas uzskaitē esošo lietu skaits pagājušajā un šajā gadā. Pareizi ir, ka ir 66 lietas, no kurām visas ir aktīvas.
Pirmdien bijusi pieteikta bāriņtiesu pārstāvju vizīte pie novada domes priekšsēdētāja Nikolaja Stepanova, šodien bāriņtiesu priekšsēdētājas kopā sanākt pie sevis ir aicinājis novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis, kaut arī šobrīd viņam ir atvaļinājums.
“Ir doma kopā ar bāriņtiesu priekšsēdētājiem veikt darba analīzi,” “Dzirkstelei” sacīja A.Caunītis. Tikšot caurskatīta apkopotā bāriņtiesu statistika par darbu pagājušajā un šajā gadā, tiks runāts par darbinieku noslodzi. “Salīdzinot ar citiem Latvijas novadiem, mums atšķiras bāriņtiesu skaits un finansējuma sadalījums. Mums vairāk ņemts vērā teritoriālais princips, citos novados – funkcionālais. Var jau novadā veikt reorganizāciju un atstāt vienu bāriņtiesu, tikai jautājums, vai pagastu pārvaldes apmaksās transporta izdevumus, jo jābrauc būs uz katru sēdi. Varbūt tas jāorganizē vēl kā citādāk. Tie visi, protams, ir skatāmi jautājumi,” klāstīja A.Caunītis. Viņš kārtējo reizi akcentēja, ka tādā pašā veidā būtu jāizvērtē ne tikai bāriņtiesu, bet visu pārējo pašvaldības veidoto iestāžu darbs.
“Valtis Krauklis domes sēdē “pateicās” bāriņtiesām par darbu. Es tāpat varētu pateikt “paldies” novada Vēstures un mākslas muzejam par darbu. Vai muzejā darbinieki ir vairāk noslogoti nekā bāriņtiesās? Domājam par reformēšanu, par štatu samazināšanu? Tātad jautājums ir jāskata kompleksi, kur un kā gribam ietaupīt! Jāizvērtē, kāds no tā visa būs ieguvums,” teica A.Caunītis.
Jau vēstīts, ka 25.septembra novada domes sēdē deputāti apstiprināja novada sešu bāriņtiesu sastāvu nākamajam termiņam – turpmākajiem pieciem gadiem. Bāriņtiesu likums nosaka – izvēloties bāriņtiesu skaitu un sastāvu, pašvaldībai jānodrošina, lai visiem administratīvās teritorijas iedzīvotājiem bāriņtiesa būtu pēc iespējas ērti pieejama. Bāriņtiesas ir aizbildnības un aizgādnības iestādes, kas savā darbā vadās pēc Bāriņtiesu likuma. Pagastos bāriņtiesas Civillikuma noteiktajos gadījumos sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, gādā par mantojuma apsardzību, kā arī izdara apliecinājumus un pilda citus šajā likumā norādītos uzdevumus. Bāriņtiesas darbība nodrošināma visos novada pagastos un novada pilsētās.
