Visu oktobri Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā ir apskatāma ceļojošā izstāde “Latvijas Sarkanajam Krustam – 95”.
Izstādi organizē Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs sadarbībā ar biedrību „Latvijas Sarkanais Krusts”. Savu ceļu pa visu Latviju tā uzsāka pagājušajā gadā un noslēgs Latvijas Sarkanā Krusta simtgadē – 2018.gadā.
Izstādes atklāšanā Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzejā Vēstures nodaļas vadītājs Anatolijs Savickis teica, ka muzeja darbinieki ir ieguldījuši arī savu darbu, papildinot šo izstādi ar Latvijas Sarkanā Krusta darbību Gulbenē. 1927.gadā izveidojās Gulbenes nodaļa. 1927.gada septembrī Vecgulbenes miestā darbu uzsāka Veselības kopšanas punkts, kurā par iedzīvotāju veselību rūpējās ārsti un Latvijas Sarkanā Krusta žēlsirdīgās māsas. Pakāpeniski šajā veselības punktā ierīkoja arī kalnu saules (mākslīgās sauļošanās procedūras) un zobārstniecības kabinetus.
Latvijas Sarkanā Krusta Gulbenes komitejas izpilddirektors Sīmanis Homčenko jūtas sevišķi saviļņots. “Skatoties Sarkanā Krusta attīstības vēsturi, ir patīkami apzināties, ka tu esi neliela daļa, kas turpina šīs tradīcijas, un nav lielāka goda, kā būt cienīgam to darīt,” atzina S.Homčenko.
Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops uzsvēra, ka vietā, kur izstāde nonāk, tas ir iemesls parunāt par to, ka Sarkanais Krusts šībrīža vēsturiskajā situācijā, 21.gadsimtā, dara citas lietas, nekā tas notika pirms daudziem gadu desmitiem, kad šī kustība aizsākās kā cilvēciska attieksme pret ievainotu cilvēku, nešķirojot, kurā ierakuma pusē viņš ir bijis. “Šobrīd Sarkanais Krusts vairāk nodarbojas ar sociālās palīdzības lietām,” norādīja U.Līkops.
Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja kurators Mārtiņš Vesperis stāstīja, ka izstādē redzamie materiāli ir dāvinājums. No izstādē redzamajiem materiāliem unikāls priekšmets ir kājas protēze. Sarkanais Krusts dibināts 1918.gadā, lai sniegtu palīdzību karā ievainotiem. Kad 1920.gadā beidzās brīvības cīņas, Sarkanais Krusts pārgāja uz sociālo darbu, kur galvenais bija cīņa pret epidēmijām, jo 1920.gadā plosījās bakas, tīfs, šarlaks. “Divdesmito gadu sākumā Sarkanais Krusts mācīja bērniem skolā, ka zobi ir jātīra katram ar savu zobu birsti,” stāstīja M.Vesperis. Izstādē var redzēt arī kārtis, un daudzi interesējoties, vai tad aizrāvās ar azartspēlēm. M.Vesperis skaidroja, ka pirms 2. pasaules kara kārtis bija tāda pati izklaide kā televizors un dators. Valsts deva iespēju Sarkanajam Krustam spēļu kāršu monopolu. Sarkanajam Krustam vienīgajam bija tiesības izdot spēļu kārtis, par iegūtajiem līdzekļiem varēja uzcelt sanatorijas, slimnīcas un veikt citus darbus. Lietas un priekšmeti, kas apskatāmi izstādē, novērtēti 5000 eiro apmērā.
