Arnis Šķēls: “Šis lēmumus droši vien jāpieņem vēlākais līdz janvārim.”
“Vai taisnība, ka Gulbenē gaidāmas izmaiņas skolu tīklā un kādu skolu arī paredzēts slēgt?” šo jautājumu no saviem lasītājiem, skolas vecuma bērnu vecākiem, “Dzirkstele” saņem jau kopš mācību gada sākuma.
“Domē gaidāmās pārmaiņas skolu tīklā netiek apspriestas,” “Dzirkstelei” saka novada domes deputāte, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Sandra Daudziņa. Viņa uzsver, ka nebūs iniciatore šā jautājuma iekļaušanai komitejas darba kārtībā. “Tik nozīmīgu lēmumu pieņemšana jāvirza novada domes priekšsēdētājam,” uzskata S.Daudziņa. Pašvaldības vadītājs Nikolajs Stepanovs “Dzirkstelei” pavēsta jau vispārzināmo informāciju, ka šajā mācību gadā nekādu pārmaiņu nebūs. Arī novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls “Dzirkstelei” uzsver jau zināmo – juridiski šajā mācību gadā nekādas pārmaiņas nav iespējamas, jo likums nosaka, kā ir jānotiek šādam procesam.
N.Stepanovs gan atzīst, ka domē pašiem ir jātiek skaidrībā par pilsētas skolu tīkla nākotni un iespējamajiem modeļiem, lai pēc tam sabiedrības apspriešanai nodotu jau konkrētus variantus.
“Jau vairākus gadus sarunas par pilsētas skolu optimizāciju čukstus un pusbalsī notiek starp vecākiem, skolotājiem un skolēniem, kas, manuprāt, visus kaitina, traucē normālu izglītības iestāžu attīstību,” atzīst S.Daudziņa. Viņa retoriski jautā: “Varbūt ir mainījušies nosacījumi, nekādi kritēriji vairs nav aktuāli un varam vispār šo problēmu nolikt dziļākā atvilktnē?”
A.Šķēls norāda, ka problēma joprojām ir, turklāt viņa vadītā nodaļa pašlaik apkopo, pēta, analizē informāciju. “Mūsu nodaļai ir uzdots sistematizēt faktus, lai būtu augsne diskusijai. Ir nepieciešami gan skaitļi, gan argumenti,” skaidro A.Šķēls. Viņa darbinieki tāpēc pašlaik skata cauri pilsētas skolu piepildījumu, iespējamo skolēnu kustību, modelē variantus, kāds varētu būt turpmākais skolu piepildījums un klašu komplektu skaits. “Izejot no šiem aspektiem, tad arī sāksies diskusija. Tiks uzklausīts izglītības iestāžu vadītāju, skolotāju kolektīvu viedoklis,” viņš uzsver. Esot skaidrs jau tagad, ka pilsētā “klašu komplekti visai smagnēji veidojas”, jo piedāvājuma ir par daudz.
S.Daudziņa atceras, kāpēc par skolu optimizācijas nepieciešamību tika runāts vēl tad, kad viņa bija novada domes priekšsēdētāja.
“Pagājušā gada pavasarī bijām izvēles priekšā vai nu nesaņemt finansējumu ģimnāzijas un vidusskolas starpbūves pabeigšanai, vai, saņemot šo naudu, parakstīt apņemšanos samazināt izglītības iestāžu skaitu Gulbenes pilsētā (ja nemaldos, ar šo mācību gadu), neizmantot Bērzu skolas ēku mācību procesa nodrošināšanai. Respektīvi, redzot skolēnu skaita dramatisku samazināšanos, nebija pieļaujama mācību procesa nodrošināšanas ievērojama sadārdzināšana. Līgumu par starpbūves projekta atbalstīšanu saņēmu pirms vēlēšanām, neparakstīju, atstāju jaunajam domes priekšsēdētājam pieņemt lēmumu. Ne tāpēc, ka neatbalstītu (iesākti darbi ir jāpabeidz!), bet tāpēc, ka zināju – viegli nebūs pieņemt lēmumu par optimizāciju,” atzīst S.Daudziņa.
“Principā lēmējvarai būs šis lēmumus droši vien jāpieņem vēlākais līdz janvārim, lai ar 2015.gada 1.septembri uzsāktu darbu kaut kādā citādā statusā viena otra izglītības iestāde. Vai arī lai citāda kļūtu izglītības iestāžu darba organizācija pilsētā,” atzīst A.Šķēls.
Viņš uzskata, ka reforma vai jebkādi pārveidojumi nedrīkst būt iegriba, ir jābūt “racionālajam kodolam, lai sabiedrība saprot, kāpēc tas vispār tiek darīts”. Viņš uzsver, ka sabiedrībai nav jābaidās, ka pilsētas skolu optimizācija tiks izlemta bez publiskas diskusijas. Līdzšinējā pieredze liecina, ka apspriešanās ar sabiedrību notiek vienmēr, esot bijušas gan emocijas, gan racionāla pieeja, gan priekšlikumi, gan risinājumi. “Nevar iztikt bez emocijām un neiztiks,” prognozē A.Šķēls. Taču viņš liek saprast, ka sāpīgajiem lēmumiem par atsevišķu skolu slēgšanai ir bijuši nopietni iemesli.
Septiņu gadu laikā Gulbenes novadā (iepriekš – rajonā) slēgtas piecas skolas. Pašu pirmo šāds liktenis piemeklēja Gulbenes pamatskolu, kuru ar toreizējās pilsētas domes lēmu slēdza 2004.gadā. Ar Gulbenes rajona padomes lēmumu 2008.gadā tika slēgta Stradu pamatskola. Pirmā skola, kura tika slēgta Gulbenes novada domes darbības laikā 2009.gadā, bija Rēveļu pamatskola. Tajā pašā gadā novada dome nolēma vispirms reorganizēt Siltāju pamatskolu, padarot to par Gulbīša vidusskolas filiāli, taču 2011.gada jūlijā skola tomēr tika slēgta. Ozolkalna pamatskola tika slēgta 2012.gada vasarā.
A.Šķēls saka, ka šī pieredze ļāvusi izdarīt būtiskus secinājumus. Piemēram, “Rēveļu gadījumā varēja būt veiksmīgāks risinājums”, taču ir arī skaidrs – “ja nebūtu pieņemti sāpīgie lēmumi par Siltāju un Ozolkalna skolām, tad šoruden būtu dramatiska situācija saistībā ar pedagogu algu izmaksu un noteikti būtu jāmeklē nauda pašvaldības makā”, viņš uzsver. “Šajā situācijā, kad skolēnu skaits novadā sarūk arvien vairāk, visu atstāt tā, kā ir, var tikai līdz kritiskajai robežai, pēc tam lēmums ir jāpieņem, lai cik sāpīgs tas arī būtu. Protams, priecē, ka šīs skolas, kuras novadā ir slēgtas, nestāv vientuļas klaja lauka vidū. Izņēmums gan ir bijušās Stradu pamatskolas ēka,” saka A.Šķēls.
Pašlaik Gulbenē ir četras vidējās izglītības iestādes – vidusskola, 2.vidusskola, vakara (maiņu) vidusskola un valsts ģimnāzija -, kā arī Bērzu sākumskola un trīs bērnudārzi.
