Pagājušās nedēļas nopietnākais un saviļņojošākais notikums bija Gulbenes vidusskolas absolventu salidojums, jo es arī esmu šīs skolas audzēkne no 1. līdz 11.klasei. Skolu beidzu 1966.gadā. Saviļņojoši bija arī tas, ka 1964.gadā beidzām 8.klasi Gulbenes otrajā astoņgadīgajā skolā, kuras tapšanā arī paši piedalījāmies. Pēc stundām nesām ķieģeļus. Uz šo salidojumu ieradās diezgan daudz klasesbiedru. Kopā bijām 12. Es ļoti gribēju, lai visi satiekamies, tāpēc piestrādāju. Visiem mēģināju piezvanīt un uzaicināt. Ieraugot savus klasesbiedrus pēc 48 gadiem, jo kopš izlaiduma nebiju redzējusi un satikusi, emocijas bija grūti apvaldīt. Es saku paldies Gulbenes vidusskolas vadībai, visam skolas kolektīvam par brīnišķīgo koncertu, kas notika Gulbenes kultūras centrā. Tas bija ārkārtīgi emocionāls un pārdomāts. Kur tad vēl gājiens uz skolu! Mūsu klase pulcējās tagadējās Gulbenes novada valsts ģimnāzijas ēkā. Par mums ļoti gādāja un rūpējās skolotāja Irēna Sproģe, kura mūs uzmanīja, palaikam nāca pie mums, lai apvaicātos, vai jūtamies labi. Viss bija ļoti jauki! To atzina visi, ar kuriem pēc salidojuma tiku runājusi. Tiekoties ar klasesbiedriem, mums bija tik daudz par ko runāt, līdzi bijām paņēmuši atmiņu albumus un šodienas fotogrāfijas. Mēs gatavojāmies šim pasākumam. Vienmēr, kad tiekam uz kaut ko tādu aicināti, paņemam līdzi arī fotogrāfijas. Visiem bija interesenti vērot, kādas izmaiņas notikušas skolā. Jaunā abas skolas savienojošā piebūve mūsos raisīja lielu pārsteigumu. Cik labi šodienas skolēniem ir mācīties šajās skolās! Viņiem ir tādas iespējas un tāda materiālā bāze, par kādu mēs varējām tikai sapņot. Tikai tad, kad pulkstenis jau rādīja trīs no rīta, sapratām, ka ir laiks posties uz mājām.
Arī novada pensionāru apvienības „Atspulgs 5” dzīvē bija jauks pasākums. Mēs tikām uzaicināti ciemos pie Gaujienas senioriem. Gaujienā novadu šoreiz pārstāvēja Lejasciema pagasta seniori ar apsveikuma koncertu un tikšanās prieku.
