Audzētāji sevi mierina ar domu, ka nākamais gads būs ar ogām bagātāks
Kopumā Latvijā šogad ir vidēja dzērveņu raža, tomēr gan Gulbenes novada cilvēki, kuriem savvaļas dzērveņu lasīšana ir ienesīgs bizness, gan kultivēto lielogu dzērveņu audzētāji atzīst, ka vitamīniem bagāto ogu novada purvos ir ļoti maz.
Jānis Dūte, kurš ar lielogu dzērveņu audzēšanu nodarbojas Rankas pagasta Kaudžu purvā kopš 2006.gada, stāsta, ka šīgada dzērveņu raža purvā bijusi ļoti skopa. Izdevies nolasīt tikai aptuveni 300 kilogramus ogu no trīs hektāru platības. Savulaik bijuši rudeņi, kad, aicinot talkā palīgus, izdevies novākt desmit tonnas lielogu dzērveņu. „Pagājusī ziema, kas bija bez sniega un auksta, visu sabojāja. Dzērvenāji apsala, ziedpumpuri izsala, tāpēc arī izdevās salasīt dzērvenes tikai pašu vajadzībām, ko izdalīt radiem, draugiem un paziņām. Šogad arī citu meža ogu bija maz. Gan jau nākamajā gadā atkal būs raža. Droši vien arī mums vajadzētu vairāk piestrādāt pie stādījuma, nevis ļaut pašām augt,” secina J.Dūte.
Daukstu pagasta SIA „Ušuru kūdra” viens no īpašniekiem Aivars Brūniņš gan sola, ka Ušuru purvā audzēto ekoloģisko lielogu dzērveņu produkcijas veikalos netrūkšot, lai gan raža esot bijusi ļoti maza. „Cik man ir zināms, tad šogad nevienā vietā nav laba lielogu dzērveņu raža. Arī Ušuru purvs nav izņēmums. Novācām nelielu daudzumu ogu. Protams, tas daļēji ietekmēs mūsu biznesu,” uzskata A.Brūniņš. Konkrētu novākto ogu daudzumu uzņēmējs negribēja minēt. Viņš uzskata, ka ražu ļoti ietekmējušas vēlās pavasara salnas, kuras „nokož” jaunos dzērvenāju dzinumus. „Ja mēs pavasarī būtu laikus sākuši laistīt kultivēto dzērveņu platību, tad, iespējams, mums izdotos visu saglābt. Ar dzērvenēm, šķiet, ir tāpat kā ar ābolu ražu. Daba tā iekārtojusi, ka vienā gadā ābolu ir daudz, bet otrā – maz,” prāto A.Brūniņš. Par to, ka Ušuru purvā tiks audzētas lielogu dzērvenes, viņš un līdzīpašnieks Ainis Sarkanis izlēma pirms astoņiem gadiem. Lielogu dzērveņu šķirne ‘Stīvens’ aug četru hektāru platībā. Ogu pārstrādei ir izveidots savs pārstrādes cehs.
Lejasciemietis Gunārs Lapkašs šīgada dzērveņu ražu vērtē kā viduvēju. Ogu gan esot salīdzinoši mazāk nekā pērn, bet teikt, ka to nav vispār, nevarot. Viņš dzērvenes Lejasciema pagasta Cepļa purvā audzē gan kultivētā platībā, kas aizņem aptuveni pushektāru, gan arī trīs nomāto hektāru platībā vāc savvaļas dzērvenes. „Dzērvenes purvā bija. Vietējie, kuri vēlējās, brauca tās lasīt. Savvaļas dzērveņu raža gan nebija diža, bet cilvēki bija apmierināti. Ogas gan bija sīkākas, jo bija auksts laiks. Es pats lasīju dzērvenes arī savām vajadzībām, tāpēc ilgāk nācās to darīt. Kultivēto dzērveņu platību neesmu domājis palielināt, lai gan tā cieta ziemas salā, bet, ja nenodarbojas ar lielražošanu, tad nav nozīmes to darīt,” stāsta G.Lapkašs. Viņš pārliecinājies, ka purvā katru gadu samazinās savvaļas dzērveņu platības. Tam ir izskaidrojums. „”Latvijas valsts meži”, tīrot purvā novadgrāvjus, pašu purvu nosēdināja vismaz par pusmetru,” pauž pensionārs. G.Lapkašs no „Latvijas valsts mežiem” nomā 11,8 hektāru platību. Viņš interesējies, kāda ogu raža ir citos purvos, un secinājis, ka purvos, kur kultivēto dzērveņu platības ir vairāk atklātas saulei un vējiem, viena un tā pati dzērveņu šķirne ražo labāk. „Man purvā ir aizvējš, bet pēc lielām lietavām tajā ilgi uzturas liekais mitrums. Vietās, kur ilgstoši stāv ūdens, dzērveņu saknēm sāk trūkt gaisa un tās atmirst. Augs aiziet bojā. Mazo purva platību īpašniekiem nav tādu priekšrocību kā tiem dzērveņu audzētājiem, kas ar šo biznesu nodarbojas lielās platībās,” piebilst G.Lapkašs. Dzērveņu audzētājs arī pie mājas ierīkojis nelielu platību, lai būtu iespējams sekot līdzi tam, kas notiek purvā, nosakot laiku, kad dzērvenes uzzied, kāda būs ogu raža un tamlīdzīgi.
