Mednieki lielu uzmanību pievērš arī meža cūku medīšanai
Kopš 1.oktobra, kad sākās dzinējmedību sezona, ir apritējis gandrīz mēnesis. Kā medībās veicies mūsu puses medniekiem?
Ziemeļaustrumu virsmežniecības inženieris medību jautājumos Laimonis Kļaviņš atzīst, ka tagad lapu vairs nav, mežs paliek skaidrs un mednieki izmanto iespēju doties medībās. Šobrīd gan vēl nav sniega, taču ir lijis lietus, zeme ir mitra un pēdas var atšķirt. “Medībās medniekiem ir veicies dažādi, citiem tās ir bijušas veiksmīgākas, citiem – varbūt ne tik, taču es uzsveru, ka vairāk jāmēģina medīt meža cūkas. Protams, bez sniega tās ir grūtāk nomedīt, taču domāju, ka arī sniegs vairs nav aiz kalniem,” saka L.Kļaviņš. “Nomedījot cūkas, medniekiem ir jākontaktējas ar Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistiem, lai veiktu analīzes. Domāju, ka sadarbība medniekiem ar dienestu ir pietiekami laba. Pašlaik pie mums ar Āfrikas cūku mēri slimas meža cūkas nav konstatētas, taču apdraudējums un risks, protams, pastāv. Tāpēc es vēlreiz un vēlreiz uzsveru, ka mums ir jācenšas daudz vairāk medīt cūkas, lai būtu tikai kādi pieci šie dzīvnieki uz 1000 hektāriem, tad šis risks samazināsies. Taču pašlaik meža cūku vēl ir pietiekami daudz. Mūsu virsmežniecībā limits ir 5014 meža cūkas, līdz šai pirmdienai bija nomedītas 1656 cūkas jeb 33 procenti no limita. Nedēļā virsmežniecības teritorijā vidēji tiek nomedītas 60-70 meža cūkas. Ir kolektīvi, kur ar meža cūku medīšanu veicas sliktāk, ir arī tādi, kas ir nomedījuši jau gandrīz limitu. Taču, ja tiek nomedīts limits, kolektīvi var vērsties virsmežniecībā, viņiem tiks izsniegtas arī papildu licences, lai meža cūku skaitu tiešām samazinātu.”
Litenes mednieku kluba mednieki sezonu atklāja 11.oktobrī, un šīs medības bija ļoti veiksmīgas. Medību vadītājs Jānis Neilands stāsta, ka pirmajā mastā tika nomedīti pieci aļņi un otrajā mastā – trīs aļņi, no tiem četri bija aļņu buļļi, viena govs un trīs teļi, kas arī nodara vislielākos postījumus jaunaudzēm. Mednieks piebilst, ka aļņu govs gan šoreiz tika nomedīta vairāk pārskatīšanās dēļ. Viņu kolektīvs ir nolēmis, ka govis nemedīs. “Meža cūkas mēs medījām vairāk gaides medībās. Līdz šim esam nomedījuši jau vairāk par 50 cūkām. Kad būs sniegs, noteikti medīsim arī dzinējmedībās. Runājot par Āfrikas cūku mēri, pie mums pagaidām tā, par laimi, nav un es ceru, ka nebūs arī. Es uzskatu, ka pašiem medniekiem nevajadzētu braukt uz tām vietām, kur ir konstatēts mēris, jo pats cilvēks ievazā slimību vairāk nekā zvērs. Savukārt tajās vietās, kur ir mēris, nevajag rīkot dzinējmedības, bet gan medīt cūkas vairāk gaides medībās, lai tās neaizbēg tālāk, jo tās var aizbēgt pat 20 un vairāk kilometru attālumā,” uzsver J.Neilands. Viņš piebilst, ka medniekiem vajadzētu intensīvāk medīt arī vilkus, jo to mūsu pusē arī ir savairojies ļoti daudz. Arī viņu kolektīvs, tiklīdz uzsnigs sniegs, vairāk pievērsīsies vilku medībām. “Septembra beigās Vilis Naglis no mūsu kolektīva gaides medībās uz meža cūkām nomedīja arī vilku,” atklāj J.Neilands. L.Kļaviņš piebilst, ka virsmežniecības teritorijā pašreiz ir nomedīti trīs vilki, tostarp viens Litenē, viens Smiltenes pusē un viens nupat šonedēļ Apes pusē.
Lejasciema mednieku kluba mednieki dzinējmedībās ir devušies divas sestdienas un divas svētdienas. “Mums ir nomedīti jau 7 aļņi un kādas 12 meža cūkas. Cūkas arī cenšamies cītīgi medīt, un to arī ir daudz un veselīgas, tas nozīmē, ka mūsu pusē mēris nav,” saka mednieks Jānis Naglis.
Lizuma pagasta mednieku kluba “Augstie kalni” mednieks Jānis Umurs stāsta, ka viņi pašreiz dzinējmedībās nedodas, bet medī uz gaidi, jo īpaši pievēršot uzmanību meža cūkām. Pirmajās dzinējmedībās viņi došoties 17.novembrī.
