Sākusies publiskā apspriešana par pilsētas skolu reorganizāciju
Publiskajā telpā izskanējusi viena no iespējamajām pilsētas skolu reorganizācijas kombinācijām. Kā viena no nākotnes vīzijām varētu būt tāda, ka Bērzu sākumskola tiek pievienota Gulbenes vidusskolai un Gulbenes vidusskolā varētu būt 1. līdz 6.klase vai 1. līdz 9.klase.
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls norāda, ka šis ir modelis, par kuru būs jādiskutē ar skolotājiem un vecākiem, kā arī svarīgs būs politiķu viedoklis. Jau ir notikusi tikšanās ar skolu vadību. “Mēs gribējām dzirdēt skolu vadītāju viedokli, kā viņi to redz,” saka A.Šķēls un piebilst, ka par konkrētu gadu, kad šis modelis varētu stāties spēkā, pašlaik vēl neesot runas. Šobrīd esot tikai tāds redzējums un sarunas vīziju līmenī. “Jāizsver riski un ieguvumi un tad jāpieņem optimālākais variants.”
Ja, piemēram, notiktu skolu reorganizācija pilsētā, tad A.Šķēls neizslēdz, ka kāds skolotājs var zaudēt darbu.
Gulbenes vidusskolas skolas domes priekšsēdētāja Inese Laizāne atzīst, ka sabiedrībā runas par iespējamo pilsētas skolu reorganizāciju bija jau sen. Tā kā skolā šonedēļ publiski ir izskanējis jautājums par iespējamo nākotnes modeli, tad viņa uzskata, ka 19.novembrī, kad skolā paredzēta Vecāku diena un pēc tam arī skolas domes sapulce, viņa dosies pie skolas direktora Aivara Medņa ar ierosinājumu to visu rīkot skolas zālē, uzaicinot arī novada domes deputātus un novada vadību, lai izskaidro un argumentē, kāpēc Gulbenes vidusskolai jākļūst par sākumskolu vai pamatskolu.
“Ja viņi domā, ka šāds modelis ir labāks, tad lai pamato!” uzsver Inese Laizāne un piebilst, ka vecākiem noteikti ir savi argumenti, kāpēc skolai būtu jāpastāv tādai, kāda tā ir tagad.
Viņa uzskata, ka Gulbenes vidusskolā 10. līdz 12.klasei noteikti ir jāpaliek! “Ja neko nepanāksim ar vidusskolas posmu, tad modelim 1. līdz 6.klase mēs noteikti nepiekrītam. Ja sarunās neko nepanāksim, rakstīsim vēstuli, vāksim parakstus, iesim piketēt. Esam gatavi cīnīties,” uzsver I.Laizāne.
Arnis Šķēls tikai atbalsta šāda veida tikšanos, norādot, ka šis pasākums tikai uz argumentiem arī esot jābalsta. Argumenti – tie šajā gadījumā arī būs atslēgas vārdi. “Esmu teicis, ka bieži vien šāda veida darbības aprobežojas ar emocijām, tad ir žēl. Ja viedokļi tiek argumentēti, tad tas jau ir pamats,” viņš saka un piebilst, ka dzīvojam demokrātiskā valstī un jārēķinās ar to, ka jebkurām pārmaiņām būs atbalstītāji un tādi, kas būs pret.
Bērzu sākumskolas direktore Vija Čakare stāsta, ka pagaidām ir bijusi pirmā saruna skolu vadītājiem ar novada vadību. “Vēl būs daudz sarunu, daudz kombināciju, gan iesaistot Gulbenes novada valsts ģimnāziju, gan Gulbenes 2.vidusskolu. Varianti ir jāmeklē, lai rezultāts būtu optimāls,” uzskata V.Čakare un piebilst, ka jautājums par iespējamo skolu reorganizāciju pilsētā ir tikko atvēries. “Pats galvenais – neko nelikvidē, tikai pārvieto. Es pati pirms pieciem gadiem pieteicos, ka esmu gatava uz pārmaiņām, saprotot, ka pilsētā situācija nav laba, un ir jādomā, lai skolas nebūtu tik sadrumstalotas. Mums ir par mazu bērnu un par daudz izglītības iestāžu, bet ir daudzi “bet”… Ne mēs (Bērzu sākumskola – red.) esam tie, kas varētu pazust kā vienība no zemes virsmas. Mēs esam tie, kam vajadzētu būt vēl lielākā un plašākā pulkā. No vidusskolas maz bērnu aiziet uz ģimnāziju. Tad kur ģimnāzijai būs tas sākums, lai viņi varētu tikt pie tās kvalitātes, kas viņiem ir, un vēl to uzlabot?” saka V.Čakare.
Viņa atzīst, ka starp skolām valda savstarpēja spriedze, katrs turas pie sava pavadiņa, kaut gan būtu saprātīgi jādomā, kā pārmaiņas veikt tā, lai, pirmkārt, neciestu bērni, ģimenes un tad arī pedagogi. V.Čakare stāsta, ka deputāti Bērzu sākumskolā jau bija pagājušajā gadā. “Mēs izrunājāmies, izteicām savas domas. Pilsētā jābūt veidojumam, kas ir sākums ģimnāzijai, jo ģimnāzija ir tā pati vidusskola, tikai augstākā līmenī. Bērzu skola neturas pie savas ēkas, ir gatava mainīties, bet tikai visi kopā kā vienība,” uzsver direktore.
Zināms, ka ar katru gadu skolēnu skaits kļūst arvien mazāks. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka šogad novadā 1.septembrī mācības uzsāka par 100 skolēniem mazāk, bet 2013.gadā skolās mācības uzsāka par 164 skolēniem mazāk.
“Neesam mēs lielpilsēta ar daudziem desmitiem tūkstošu skolēnu. Mums lēmumi būs daudz sāpīgāki nekā lielā pilsētā,” saka A.Šķēls.
Viņš pieļauj, ka ministrija atgriezīsies pie jautājuma par vidusskolas klašu piepildījumu. “Ir jāskatās ar redzējumu uz priekšdienām. Ikdienā liekas – viss kārtībā, bērni ir, algas ir, darbs ir. Bet situācija mainās un tendence mums kā lauku novadam nav iepriecinoša bērnu skaita ziņā,” uzsver A.Šķēls.
Viņš norāda, ka par iespējamo pilsētas skolu modeli vēl notiks sarunas. Lēmums nav pieņemts. Pašlaik tiekot runāts, domāts un skatīts no ekonomiskā viedokļa, no skolu piepildījuma viedokļa. Viss esot jāliek kopā un jāanalizē.
“Mēs no domes puses neko neuzspiežam. Nesakām, ka būs tikai tā un vienīgi tā,” uzsver A.Šķēls.
