Optometriste: “Līdz 15 gadu vecumam ir ieteicams apmeklēt acu ārstu, jo tad vēl ir iespējams kaut ko labot.”
Lai acu un redzes veselība nepasliktinātos, optometriste Alise Strode šim mērķim iesaka trīs efektīvākos pasākumus: acis ne tikai trenēt, bet arī atpūtināt, lietot pareizu, acīm veselīgu uzturu un regulāri pārbaudīt acis pie speciālistiem. Opto-metriste atklāj savā darbā novēroto tendenci – reti kuram cilvēkam acu pārbaudēs atklājas, ka ar acu gaišumu un asumu viss ir kārtībā.
“Optometrists nav acu ārsts, kura funkcijas ir ārstēt. Tas ir speciālists, kurš apskata acis, pārbauda to vispārējo stāvokli, redzi un, ja nepieciešams, to koriģē, izrakstot briļļu vai kontaktlēcu receptes. Ja tiek konstatētas kādas nopietnas novirzes no normas, tad tālāk pacients tiek nosūtīts pie acu ārsta, kurš ir speciālists dažādu acu vainu ārstēšanā,” paskaidro speciāliste A. Strode, kura novērojusi šādas tendences: “Lielākoties pārbaužu laikā atklājam dažādas acu un redzes problēmas. Skumji, ka, neskatoties uz to, ka tiek atgādināts par regulārām pārbaudēm, vizītes laikā pie optometrista viņš atklāj, ka pārbaudījies nav gadu desmitiem. Otrkārt, cilvēks labi apzinās, ka viņam redze ir pasliktinājusies, nepieciešamas brilles, bet tās netiek lietotas! Jāatgādina, ka šāda attieksme bojā acis, pasliktina redzes stāvokli vēl vairāk, tādējādi radot diskomfortu sev pašam.”
“Pārbaudē neko sāpīgu nedaru – ar aparatūru pārbaudu svarīgākos acu un redzes parametrus. Apskatos tīkleni, acu iekšējās lēcas,” uzskaita optometriste.
Tāpat A. Strode stāsta, ka nereti cilvēks ierodas pie optometrista pārbaudīties, lai pierādītu, ka viņa redze ir laba, acis veselas. “Taču pēc pārbaudes viņš apzinās – vispār, piemērot brilles, saprot – tā arī var redzēt – tik skaidri, asi, tādas krāsas!” teic redzes speciāliste. “Un vēl nereti uz pārbaudēm atnāk cilvēki, kuri pēkšņi sākuši manīt sāpes acīs.”
Pie šādām atziņām oktobrī Pasaules Redzes dienā nonācis ne viens vien interesents, kurš laikus pieteicās savas acis pie optometrista pārbaudīt par brīvu maksas. A. Strode norāda, ka līdz 15 gadu vecumam ir ieteicams apmeklēt acu ārstu, jo tad vēl ir iespējams kaut ko labot, optometristu var apmeklēt vecāki cilvēki.
“Redzes veselība vistiešākajā mērā ir saistīta ar mūsdienu modernajām tehnoloģijām: kādreiz bērni spēlējās smilšukastē, tagad to viņi aizstāj ar datoriem, telefoniem, kas ietekmē redzi, spējot to sabojāt ātri vien pat veselam cilvēkam, pēdējo gadu laikā – arvien gados jaunākiem. Acis ir ilgstoši saspringtas, koncentrējušās uz vienu punktu. Vecāki nereti nenovērtē, cik ilgi bērns jau šādā stāvoklī bijis, un nepadomā, ka acis vajag atpūtināt. Un pēc neilga laika sākas problēmas – acis sāp,” stāsta A. Strode. “Visbiežāk nākas saskarties ar šķielēšanu – īpaši tā ir izteikta bērniem. Šo acs defektu, laikus diagnosticējot un ārstējot, vēl var izlabot. Taču tas ir jādara jau ļoti agri – pēc astoņu gadu vecuma kaut ko panākt ir praktiski neiespējami. Otrā izteiktākā slimība ir ambliopija jeb ”slinkā acs”: vienā vai abās acīs atšķiras redzes stiprums – viena acs redz stiprāk un skaidrāk, otra – daudz mazāk, rāda miglaināk,” slimību īpatnības skaidro A. Strode. “Trešā izplatītākā acu problēma, ko esam konstatējuši, ir “sausās acs” sindroms, kas rodas, ilgstoši ar acīm strādājot un koncentrējot tās tuviem priekšmetiem, piemēram, sēžot pie datora. Cilvēks vienkārši aizmirst mirkšķināt acis, tās nogurst un grauž,” teic redzes problēmu speciāliste.
Savukārt gados vecākajiem cilvēkiem ir izplatītas divas slimības, kas saistītas ar acs lēcas un redzes nerva nolietošanos: katarakta, kad apduļķojas acs lēca, un glaukoma – acīs uz redzes nerva ir liels spiediens, kas rada diskomfortu un sāpes. Lai šīs slimības pilnībā izārstētu, efektīvākais gala risinājums ir operācija. “Šajās slimībās iedzīvojas, jo attiecīgā vecumā nav iets pārbaudīties. Uz šīm slimībām īpaši uzmanība jāpievērš pēc 40 gadu vecuma,” brīdina optometriste.
Lai paildzinātu acu veselības mūžu, obligāts nosacījums ir radīt tām ergonomiskus apstākļus. Tas ir, tām ir nodrošināts pietiekams apgaismojums. “Starp darbu ir nepieciešamas regulāras pauzes, lai acis atpūtinātu no milzīgās koncentrēšanās. Un atpūtināšana jāsaprot arī kā vingrinājumi apmēram 20 minūtes. Visvienkāršākais – pieiet pie loga un tālumā fokusēt savu redzi uz kādu tālāku punktu: objektu, uzrakstu. Tad mainīt attālumu – fokusēt redzi uz pavisam tuviem priekšmetiem,” instruē speciāliste. Vēl viņa iesaka arī acu bolīšanu, kad acu āboli tiek kustināti augšā lejā, uz vienu sānu un uz otru. “Var arī aizvērt acis un ar acīm uzzīmēt kādu vienkāršu priekšmetu. Tāpat acis atpūtas brīžos bieži ir jāmirkšķina,” ieteikumus papildina A. Strode.
Protams, viņa arī atgādina, ka mazsvarīgs nav ikdienas uzturs. “Pirkt vitamīnus ar melleņu ekstraktu, kas nāk par labu acīm, ir galējais variants. Acu un redzes gaišumu un asumu var uzturēt, arī aci pabarojot, kad ēdam mēs paši: ar burkāniem, mellenēm, zaļajiem dārzeņiem. Protams, svarīgi ir bieži dzert ūdeni, kas nāk par labu acu mitruma līmenim,” saka A. Strode.
