Intars Liepiņš: “Man pat uz ielas daža laba māmiņa norādīja, lai nedomāju balsot par skolas slēgšanu, jo tajā mācās viņas bērns.”
Izskanot publiskajā telpā par iespējamo jauno pilsētas skolu modeli, spriedze starp skolām ir milzīga. “Dzirkstele” uzrunāja Gulbenes novada domes deputātus, lai noskaidrotu, kāds ir viņu viedoklis, redzējums par pilsētas skolu nākotni.
Jau rakstījām, ka viena nākotnes vīzija varētu būt tāda, ka Bērzu sākumskola tiek pievienota Gulbenes vidusskolai un Gulbenes vidusskolā varētu būt 1. līdz 6.klase vai 1. līdz 9.klase.
Deputāts Intars Liepiņš stāsta, ka deputātiem ir bijusi tikšanās ar pilsētas skolu direktoriem, kurā katrs pauda savu viedokli, izskanēja priekšlikumi par to, ja notiktu skolu reforma, kā tas varētu izskatīties reāli dzīvē. “Skolu direktori pauda savu redzējumu, argumentējot to,” saka I.Liepiņš, kurš izsvērs visus argumentus, kas būs izskanējuši, un tikai tad balsos par kādu attiecīgo variantu.
“Nebūs tā, ka man kāds pateiks – balso tā vai šitā. Skaitļi, iespējas, apstākļi – tagad tikai visu apkopoju. Bet šobrīd situācija ir tāda, ka direktoru, skolotāju starpā valda milzīga spriedze, emocijas ir sakāpinātas. Man pat uz ielas daža laba māmiņa norādīja, lai nedomāju balsot par skolas slēgšanu, jo tajā mācās viņas bērns. Partijas (“Vienotība”- red.) iekšienē vēl nekas nav apspriests,” saka I.Liepiņš.
Viņš uzskata, ka skolu reforma jāveic ne tikai pilsētā. “Vajadzīga kopēja reforma. Esam taču viens novads. Klīst baumas, ka šo skolu reformu pilsētā nepieciešams veikt, lai glābtu ģimnāziju, kurā trūkstot skolēnu. Ja pierādīsies fakti, ka tas tā ir, es balsošu pret šo modeli, kurā kaut kādu iemeslu dēļ tiek “sacirsta” Gulbenes vidusskola,” uzsver I.Liepiņš.
Arī deputāts Ivars Kupčs atzīst, ka saistībā ar iespējamo skolu reformu pilsētā jūtama spriedze. Viņš atzīst, ka pēdējos gados starp skolām valda slimīga konkurence. Rezultāts esot acīm redzams, proti, jau divus gadus pilsētā baumo, ka tiks slēgta Bērzu sākumskola, sekas tam esot tādas, ka skolā uzņem mazāk pirmklasnieku, nekā tas ir bijis pirms šīm baumām. “70 procenti skolēnu no šīs skolas pēc tam aiziet uz ģimnāziju. Tagad, kad tur bērnu paliek mazāk, arī uz ģimnāziju aiziet mazāk. Piemēram, ja bērns mācās vidusskolā, tad tas ir tikai loģisks lēmums, ka viņš, visticamāk, arī turpinās mācības šajā skolā. Skolēnu skaits ģimnāzijā ir sarucis, bet, ja paskatās ģimnāzistu sekmes, viņi ir galvas tiesu augstāki. Rezultāti viņiem ir labāki. Sakarā ar to, ka bērnu ir mazāk, būtu tikai loģiski, ja Bērzu skola savienotos ar Gulbenes vidusskolu, fiziski ar visiem klašu komplektiem ar to pašu skolotāju kolektīvu pārietu vidusskolas telpās. Noteikti būtu jāsaglabā ģimnāzija un bērni pēc 6.klases varētu turpināt mācīties ģimnāzijā. Būtu vēl jālemj, vai Gulbenes vidusskola būtu sākumskola vai pamatskola,” saka I.Kupčs, kurš tomēr sliecas domāt, ka tā tomēr varētu būt sākumskola.
Deputāts Andris Apinītis neizslēdz arī citus variantus, bet šis modelis, kurš izskanējis arī publiski, viņam šķiet diezgan racionāls. “Es redzu loģisku risinājumu, jo pilsētā tad pastāvētu spēcīga vidusskola, ceru, ka spēcīga ģimnāzija un arī skola, kurā būtu 1. līdz 6. vai 1. līdz 9.klase. 19.novembrī Gulbenes vidusskolā notiks tikšanās ar kolektīvu, vecākiem. Bet, uz šo procesu skatoties no malas, man tas šķiet racionāls,” norāda A.Apinītis un piebilst, ka esot jādomā, kā nostiprināt ģimnāziju un tās prestižu, un to, lai Gulbenē paliktu valsts ģimnāzija. Šobrīd savā starpā konkurē trīs skolas un notiekot karošana par vidusskolas skolēniem. “Paskatīsimies patiesībai acīs,” uzsver deputāts un piebilst, ka nav runas par to, ka Gulbenes vidusskolai speciāli tiek nodarīts kaut kas ļauns. “Bērnu paliek mazāk ar katru gadu. Ar to jārēķinās. Ja kopā novadā nu jau piecus gadus apmēram no 100 līdz 120 skolēnu paliek mazāk, tad ko tur piebilst.”
