Zigmārs Drubiņš Lizuma “Avotiņos” audzē kazas un būvē traktoru
Kad Lizuma pagasta bioloģiskajā piemājas saimniecībā „Avotiņi” laikraksts „Dzirkstele” ciemojās pirms četriem gadiem, saimnieki Zinta un Mārtiņš Drubiņi teica, ka nākotnē saimniecības vadību uzticēs dēlam Zigmāram. Pa šo laiku Zigmārs ir pabeidzis studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātē un atgriezies vecāku mājās, lai turpinātu attīstīt vecāku saimniecību un līdztekus mehāniķa darbam SIA „Dimdiņi” izkoptu kazu ganāmpulku.
„Lauksaimniecības universitātē studēju mašīnu projektēšanu un ražošanu, jo apzinājos, ka augstskolā iegūtās zināšanas ir iespējams likt lietā arī savā saimniecībā. Lauku darbi man nav sveši jau kopš bērnības. Arī dzīve pilsētā mani nepiesaista. Studiju laikā, dzīvojot dzīvoklī, sapratu, ka nevaru izturēt četrās sienās, ka man ir vajadzīga lauku brīvība un plašums, ka pats esmu sev saimnieks un pats varu plānot darbus. Ja cilvēks iet un strādā, to laukos pamana arī apkārtējie un novērtē, bet pilsētā tā nav. Laukos ir arī lielākas iespējas izvērsties, ja vien cilvēks nebaidās no darba,” saka Zigmārs. Savulaik viņš mācījies Lizuma vidusskolā, bet no Gulbenes ģimnāzijas ceļš aizvedis uz Jelgavu.
Puisis steidz stāstīt, ka uz vecā traktora bāzes, izmantojot savas modifikācijas, esot uzsācis būvēt jaunu traktoru, kas jau nākamajā gadā ļaus ievērojami atvieglot saimniecībā šobrīd valdošo roku darbu. „Traktors būs piemērots konkrētām saimniecības vajadzībām tā, lai tas varētu veikt vairākas funkcijas. Projektēju arī dažādus citus agregātus un iekārtas, lai veidotu tādu saimniecību, kur visu iespējams izdarīt maksimāli vienkāršāk. Arī kūtī veikšu dažādas izmaiņas, lai tā būtu daudz ērtāka, plašāka, gaišāka un brīvāka,” stāsta Zigmārs.
„Avotiņos”, ņemot vērā arī vecāku padomus, Zigmārs saimnieko ceturto gadu. Viņš smejas, ka pārējie brāļi un māsas, apzinoties, ka laukos ir daudz un smagi jāstrādā, izvēlējušies citas nodarbes. Ja pirms četriem gadiem nelielajā kūtī vietu rada desmit kazas un šķirnes āzis, tad tagad ganāmpulks ir palielinājies divkārt, bet nākotnē ir plāns izveidot vismaz sešdesmit kazu ganāmpulku. Savulaik pirmie četri kazlēni uz „Avotiņiem” atceļoja no Madonas novada kazkopja Aināra Meldera saimniecības. Līdz ar dzīvnieku skaita pieaugumu Zigmārs šajā pavasarī pārbūvējis arī kūti. Pavisam drīz pilnībā būs gatava arī tā kūts daļa, kurā tiek izvietotas cūkas. „Lai gan strādāju „Dimdiņos”, tomēr par visiem ar visu galā tieku. Esmu izplānojis arī nākotni. Ir iecere ražot vēl vairāk kazas piena, lai no tā ražotu citus produktus. Pagaidām pienu lietojam galvenokārt pašu patēriņam, jo tas ir ļoti veselīgs. Ir cilvēki, kuri pie mums iegādājas kazas pienu,” stāsta jaunais saimnieks.
Zigmāra mamma no kazas piena gatavo arī sieru. Uzturā tiek lietota arī kazas gaļa. Pēc atnešanās kaziņas tiek paturētas, bet āzīšu liktenis ir izlemts. Ir cilvēki, kuri „Avotiņos” iegādājušies kazlēnus, lai arī veidotu savu ganāmpulku. „Kazas ir dzīvnieki, kas neprasa īpašu pieskatīšanu. Ir jābūt tikai labam aplokam, kur tām ganīties. Pagaidām kazas slaucam ar rokām. Jāteic, ka govis slaukt ir vieglāk, tāpēc esmu nolēmis iegādāties tieši kazām domātu slaukšanas aparātu. Bez tā neiztiksim, ja vajadzēs izslaukt ne vairs divdesmit, bet trīsreiz vairāk kazu. Ir nolūkota vieta arī jaunas piena mājas būvniecībai,” stāsta Zigmārs. Lai kaut ko palielinātu, tiek ņemta vērā arī piemājas saimniecībai piederošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, kas dotajā brīdī ir tikai astoņpadsmit hektāri.
„Visu sarēķinot, ar šo platību vajadzētu pietikt, jo kazas patērē salīdzinoši mazāk barības nekā govis, toties to atdeve ir daudz lielāka. Kazām arī veterinārārsta pakalpojumi ir mazāk vajadzīgi,” prāto Zigmārs.
Lai gan ieceru jaunajam „Avotiņu” saimniekam ir daudz, tomēr viņš vismaz pagaidām nedomā iesaistīties Eiropas fondu finansētajos projektos, uzskatot, ka ir pārlieku liela dokumentu gūzma, kā arī projekts par lielu naudas summu nes tikai zaudējumus.
„Mēs iztiekam tikai ar pašu spēkiem, iztiekot arī bez aizdevuma ņemšanas bankā. Viss ir tikai ļoti pārdomāti, rūpīgi un pareizi jāsarēķina. Pagaidām bagāti neesam kļuvuši, bet nav jāuztraucas par kredītu atmaksu bankām,” bilst Zigmārs. Viņš nenoliedz, ka ir labprātīgi uzņēmies atbildību par dzimtas māju. „Avotiņi” ir Zigmāra tēva Mārtiņa vecāku mājas jau ceturtajā paaudzē. Savulaik, ierīkojot meliorācijas sistēmas, vecā māja tikusi nojaukta, tāpēc to pamazām nācies uzcelt no jauna.
Būt par „Avotiņu” jauno saimnieku nenozīmē tikai rūpes par tiešo darba pienākumu veikšanu un saimniecību. „Dzirkstele” jau rakstīja, ka Zigmārs spējis rast laiku, lai pats ar savām rokām uzkonstruētu bagiju. Viņš regulāri dodas uz mēģinājumiem Lizuma kultūras nama tautisko deju kolektīvā, kā arī apmeklē balles un aizbrauc ciemos pie draugiem uz Rīgu. „Dzīvojot un strādājot laukos, galvenais, lai būtu mērķis, uz ko pamazām tiekties. Ne mazāk svarīgi ir būt pašam sev saimniekam,” uzskata Zigmārs.
