Valsts svētku sakarā šoreiz gan amatpersonu runās, gan dažādu cilvēku viedokļos, domās par savu valsti daudz vairāk izskanēja vārds “atbildība”. Eksprezidente Vaira Vīķe – Freiberga, kas vienmēr spēj atrast īstos vārdos, teica, ka katrs esam līdzatbildīgi par savu valsti. Piekrītu viņai. Mēs paraduši pieprasīt atbildību no politiķiem, aizmirstot, ka arī katrs esam atbildīgs par savu rīcību, lēmumu, kas kopumā veido to, kāda ir mūsu valsts. Tas viss aktualizējas arī Zolitūdes sakarā, kur pēc gada tā arī nav atbildīgo par 54 nāvēm. Ir nācies dzirdēt no cilvēkiem, kas zina celtniecības biznesa aizkulises, ka konkrētu vainīgo tā arī nebūs. Tātad – nespējam novērtēt augstāko – dzīvības – cenu. Nevienam nav atbildības arī par tā cilvēka dzīvību, kurš pirms svētkiem gāja bojā mežā mūsu pašu novadā. Kā gan tas bija iespējams, ka cilvēkam nebija paša nepieciešamākā – kaut vai ķiveres galvā? Protams, cilvēks it kā gribēja sev tikai “malciņu sagādāt”. Taču gandrīz katrs Galgauskas pagastā zina – nu negāja tikai malku vien gādāt, bet peļņā. Vēl lielāks absurds ir darba inspekcijas secinājums – nav darba attiecību, nav izmeklēšanas. Tā jau ir – atbildīgajām instūcijām visvienkāršāk kontrolēt tepat pilsētas centrā uz galvenajām ielām – lai būtu statistika. Sociālajos tīklos internetā pavīdēja kāda tiešām trāpīga doma. Nedaudz pārfrāzējot: ir dažādi Latvijā cilvēki, tie, kas grib brīvu valsti, bet, manuprāt, pārāk daudz ir tādu, kas valsti grib par brīvu, bez atbildības un bez jebkādām saistībām.
