Tuvojas advente un gada izskaņa. Būs pagājis precīzi pusotrs gads, kopš pie savu pienākumu pildīšanas ir stājušies šā brīža Gulbenes novada domes 17 deputāti. Katram no viņiem ieteiktu paņemt un nolikt priekšā baltu lapu un uzrakstīt savus labos deputāta darbus. Sliktos nevajag. Pietiks ar labajiem! Noteikti vēlētājiem būtu interesanti pēc tam publiski izlasīt šādu pašvērtējumu. Protams, subjektīvisms ir neizbēgams. Taču arī no tā nebūtu jābaidās. Rakstiski izteikta doma tomēr ir daudz uzskatāmāka par mutiski pausto vai noklusēto. Ja īsti nav, ko teikt, tas uzreiz kļūst redzams. Un, pirmkārt, pašam. Tas liek domāt! Kad katrs deputāts uz savas baltās lapas būs uzrakstījis pusotra gada laikā paveiktos savus labos darbus (vismaz piecus vai desmit), lai iedod izlasīt mammai/tētim/māsai/brālim, sievai/vīram, bērniem vai mazbērniem un lai pajautā, cik labi, cik saprotami tas liekas viņiem! Vistuvākie neizliksies, neglaimos, bet teiks, ko patiesībā domā. Mēs katrs varam paveikt sazin cik labu darbu, kurus nepamana, nenovērtē, pārvērtē vai noniecina. Kāpēc? Tāpēc, ka steigas, noguruma, slodzes vai nolaidības dēļ bieži vien aizmirstam pašu galveno: mēs, cilvēki, esam sociālas būtnes. Mūsu dzīve ir nepārtraukta saruna citam ar citu. Valoda ir kā pilsēta, kuras uzcelšanā ik-
viens cilvēks iemūrējis savu akmeni. Pārfrāzējot iznāk, ka ar skaistiem vārdiem un parunāšanos vien var imitēt pašvaldības darbu? Amizanti. Būt uz mēles, būt valodās, būt aprunātam. Tāds ir deputāta neizbēgamais liktenis. Pieņemt to nozīmē būt, piedalīties.
