Ikvienam iesaku noskatīties jauno latviešu filmu “Segvārds Vientulis”. Tas ir stāsts par varonību un nodevību. Filma pagaidām gan ir skatāma tikai kinoteātros un novembrī esot viena no skatītākajām. Filma balstīta uz patiesiem notikumiem, kuri norisinājās 1945.gadā. Tā ir režisora Normunda Puča filma par nacionālo partizānu organizācijas darbību Latgalē un tās vadītāju katoļu priesteri Antonu Juhņeviču. Filma ir melnbalta, tajā skan latgaliešu valoda. Filmā atainoti Antona Juhņeviča mūža pēdējie gadi no brīža, kad viņš 1945.gadā Latgales mežos nodibina partizānu apvienību, līdz brīdim, kad legalizējas. Padomju vara viņu arestē un centrālcietumā viņam izpilda nāvessodu. Viens no skaudrākajiem mirkļiem filmā. Antons Juhņevičs legalizējas gan tādēļ, lai pasargātu no va-ras represijām savus tuviniekus, gan tādēļ, ka ir zudušas cerības sagaidīt ārvalstu palīdzību. Katrā ziņā tā ir neaizmirstama filma, sāpju pilna filma, kura nemaz nevar neaizkustināt līdz pašiem sirds dziļumiem. Asaras pašas ritēja pār vaigiem un ne tikai man, arī citiem filmas skatītājiem. Filma beidzās, bet kinoteātra zālē valdīja klusums. Es nedzīvoju tajā tik dramatiskajā laikā, bet šie mūsu vēstures notikumi, kas tik reāli, manuprāt, atainoti filmā, sajūtu līmenī raisīja klātbūtnes efektu, tāpēc atliek vien piebilst – cik labi, ka dzīvojam citā laikā un tos notikumus, kas atainoti filmā, mums nenākas izbaudīt.
