Baltijā jaunu automašīnu CO2 izmeši ir vieni no lielākajiem Eiropā
«Vai Baltijas valstīm jāpaaugstina nodokļi vieglajam autotransportam,» – šāds provokatīvs virsraksts likts nule klajā nākušajam Eiropas Komisijas (EK) pētījumam par to, kādi ir autotransporta reģistrācijas un ekspluatācijas nodokļi dažādās Eiropas Savienības (ES) valstīs.
EK šo jautājumu aktualizējusi saistībā ar nepieciešamību arī nodokļu sistēmu padarīt zaļāku – veicot videi draudzīgāku transportlīdzekļu iegādi un tādējādi mazinot CO2 izmešu daudzumu.
Secināts, ka Baltijā jaunu pasažieru automašīnu vidējā masa, dzinēja jauda un CO2 emisijas ir vienas no lielākajām ES. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem 2013. gadā Latvijā bija enerģijas ziņā visintensīvākais autoparks ES. «Zemi degvielas un automašīnu ekspluatācijas nodokļi, kā arī īpaši labvēlīgs nodokļu režīms korporatīvajam vieglajam transportam ir faktori, kas veicina automašīnu ar augstas intensitātes enerģijas patēriņu iegādi,» norāda pētījuma autori.
Baltijas valstīm tiek ieteikts piemērot augstāku akcīzes nodokli degvielai, kas pašlaik ir zem vidējā ES līmeņa, kā arī daudz vairāk piemērot diferencētus transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļus atkarībā no automašīnu vidējās masas, dzinēja jaudas un CO2 izmešu daudzuma. Tā kā augstas enerģijas intensitātes automašīnas ir dārgākas un tās iegādājas sabiedrības pārtikušais slānis, tām piemērotie lielākie nodokļi mazinās arī nevienlīdzību sabiedrībā, pārliecināti pētījuma autori. Latvijā jau pašlaik piemēro diferencētu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli amplitūdā no 29,88 līdz 102,54 eiro par transportlīdzekļa masu. Par motora tilpumu un jaudu nodoklis variē no 8,54 līdz 277,46 eiro.
Kā negatīvs faktors tiek minēts, ka Igaunija un Lietuva ir vienīgās ES valstis, kuras vispār nepiemēro nekādu transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli. No ES valstīm ar izmešu daudzumu saistītu nodokli autotransportam vēl nepiemēro arī Bulgārija, Čehija, Slovākija, Ungārija un Polija – tās visas ir Austrumeiropas valstis. Rietumeiropas valstis izmešu daudzumu ņem vērā, aprēķinot reģistrācijas nodokli, ekspluatācijas nodokli vai abus kopā.
Latvijā CO2 emisijas tiek izmantotas, aprēķinot reģistrācijas maksu, kas variējas no 0,2 eiro par izmešu daudzumu uz vienu kilometru automašīnām, kurām tas nepārsniedz 120 gramu uz kilometru, līdz 3,5 eiro par gramu izmešu automašīnām, kuras izmet vairāk nekā 350 gramu uz vienu kilometru. Latvijai gan tiek pārmestas pārāk dāsnās nodokļu atlaides uzņēmumu automašīnām, kas veido 11% no visa valsts autoparka. Turklāt uzņēmuma automašīnām vidējais izmešu daudzums ir lielāks nekā privātajiem auto. Ja atceltu 80% PVN atlaides uzņēmumu transportlīdzekļiem, to autoparki kļūtu mazāki un tiktu pirktas videi draudzīgākas mašīnas ar mazāku masu, jaudu un CO2 izmešu daudzumu.
Secināts – ja Baltijas valstis paaugstinātu nodokļus transportlīdzekļiem līdz ES vidējam līmenim, kā arī atteiktos no samazinātās PVN likmes uzņēmumu autotransportam, CO2 izmešu daudzumu jaunām automašīnām varētu samazināt par sešiem līdz deviņiem procentiem. Vislielāko ieguldījumu emisiju samazināšanā gan dotu akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai.
VARAM Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse piekrīt pētījumā minētajām problēmām. «Transports ir viens no lielākajiem emisiju avotiem Latvijā, un izmaiņas nodokļu politikā varētu būt viens no instrumentiem, kā mazināt transporta radīto izmešu daudzumu. Taču, tā kā jebkuras izmaiņas nodokļu politikā ir politiski jūtīgs jautājums un par to lielā mērā atbild FM, mēs pagaidām ne ar kādām iniciatīvām nodokļu jomā negatavojamies nākt klajā,» viņa uzsver, vienlaikus atzīstot, ka EK jau vairākkārt Latvijai ir rosinājusi apsvērt vides nodokļu paaugstināšanu.
Savukārt FFM pārstāvis Aleksis Jarockis īsā komentārā vien uzsver, ka saskaņā ar valdības uzstādījumu nekādi nodokļu paaugstinājumi nākamajā gadā nav gaidāmi.
Autoparks un nodokļi
■ Latvijā sauszemes transports rada vienu trešdaļu no visiem CO2 izmešiem.
■ 2012. gadā Baltijas valstīs jaunu automašīnu vidējā masa bija 1526 kg, ES vidēji – 1415 kg.
■ 2014. gadā Baltijas valstīs akcīzes nodoklis benzīnam bija par 20% zemāks nekā vidēji ES, dīzeļdegvielai – par 15% zemāks nekā vidēji ES.
■ Vieglā automobiļa pirmreizējā reģistrācija Latvijā maksā 43,93 eiro, piemēram, Igaunijā – 177 eiro, Lietuvā – 37 eiro, Vācijā – 50 eiro.
■ Vieglā automobiļa tehniskā apskate Latvijā maksā 23,27 eiro, Igaunijā – 40 eiro, Lietuvā – 12 eiro, Somijā – 75 eiro, Zviedrijā – 50 eiro, Vācijā – 80 eiro.
Avots: CSDD, http://ec.europa.eu/economy_finance/publications/country_focus/2014/pdf/cf_vol11_issue11_en.pdf
