Bērzu sākumskolas vecāki pārmet, ka par iespējamo skolu reformu tiek informēti tikai tagad
Tāpat kā Gulbenes vidusskolā arī Bērzu sākumskolā tika sasaukta sapulce, kurā uz kopēju diskusiju par izmaiņām pilsētas skolu tīklā pulcējās šīs skolas vecāki, pilsētas skolu direktori, deputāti un novada vadība. Uzzinot par iespējamajām pārmaiņām, kas varētu skart Bērzu sākumskolu, vecāku emocijas bija sakāpinātas.
Tāpat kā Gulbenes vidusskolā A.Šķēls klātesošajiem prezentēja pašvaldības redzējumu saistībā ar iespējamo nākotnes izglītības tīklu pilsētā. Bērzu sākumskola tiek pievienota Gulbenes vidusskolai, savukārt Gulbenes vidusskola ar 2017./2018. mācību gadu varētu būt Gulbenes sākumskola. A.Šķēls norādīja, ka Gulbenes vidusskolā vēl izskanēja variants, ka nākotnē tā varētu būt pamatskola, nevis sākumskola, bet, viņaprāt, tad rastos ilglaicīga problēma ar telpām un neatrisinātos konkurence 7. līdz 9.klašu posmā.
Bērzu sākumskola iepazīstināja ar savu redzējumu, kāds varētu veidoties skolu tīkls pilsētā. Gulbenē varētu būt trīs skolu ēkas, kurās notiek mācības. Vienā ēkā varētu būt sākumskola, tajā zinības apgūtu visi skolēni no 1. līdz 6.klasei, otrā ēkā – ģimnāzija (7.-12.klase), trešajā ēkā zinības apgūtu skolēni no 7. līdz 12.klasei un skolai būtu vēlama profesionālā ievirze.
Savam piedāvājumam skola atradusi pamatojumu, ko pauž Izglītības un zinātnes ministrija, proti, ka izglītības sistēma Latvijā jāpietuvina izglītības sistēmai, kāda ir citās Eiropas Savienības valstīs. Vēlamie izglītības posmi ir pirmsskola, tad sākumskola, 7.-9.klase, un 10.-12.klase.
Gulbenes novada domes Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls atbildēja, ka tā, protams, arī ir iespēja, bet tajā pašā laikā vaicāja, vai ir apzināts par izglītības iestādi, kurā varētu mācīties visi bērni no 1. līdz 6.klasei. Orientējoši tie varētu būt 600 skolēni. “Mums šobrīd nav tādas kapacitātes izglītības iestādes. Vai iesim uz divām maiņām un pārpildītām klasēm?” taujāja A.Šķēls.
Kad diskusijā iesaistījās vecāki, izskanēja gan jautājumi, gan pārmetumi. Vecāki taujāja, kas tas ir par dokumentu, kurš apliecinot to, ka Bērzu sākumskola vairs nevar pastāvēt. A.Šķēls norādīja, ka to paredz Gulbenes novada vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes no 2011. līdz 2015.gadam, kurā norādīts, ka pilsētā ir viena valsts ģimnāzija, viena vidusskola, viena vakara maiņu (neklātienes) vidusskola, viena sākumskola, trīs pirmsskolas izglītības iestādes. Savukārt deputāte Sandra Daudziņa papildināja, ka savulaik domes vadība parakstījusi arī solījumu, ka pēc ģimnāzijas un vidusskolas starpbūves pabeigšanas skolu skaits pilsētā samazināsies.
No Bērzu sākumskolas vecāku puses izskanēja pārmetumi, kāpēc par iespējamajām pārmaiņām tikai tagad tiek informēti, jo tad jau šogad šajā skolā nevajadzēja uzņemt 1.klasi. “Ja līdz 2017.gadam jāpastāv Gulbenes vidusskolai, tad lai līdz tam gadam ir arī Bērzu sākumskola,” teica kāda mamma.
Tāpat izskanēja jautājums un reizē arī priekšlikums, kāpēc tad, kad pašvaldībā tika runāts par izmaiņām skolu tīklā, uz sarunām netika aicināti vecāki, kas katrā skolā darbojas skolas domes sastāvā, jo tādā veidā būtu tikusi nodrošināta informācijas aprite starp pašvaldību un vecākiem. S.Daudziņa atbildēja, ka šis ieteikums tiks ņemts vērā turpmāk.
Vecāki arī interesējās, kā tiks nodrošināta ēdināšana, jo Gulbenes vidusskolā ēdamzāle ir maza.
Uz to A.Šķēls norādīja, ka ir lielā ēdamzāle (starpbūvē), savukārt Gulbenes novada valsts ģimnāzijas direktore Lidija Ķeķere paskaidroja, ka ēdināšanas bloks vienlaikus ar pusdienām spēj nodrošināt 160 skolēnus.
Vecāki interesējās arī par klašu telpām, vai to vidusskolā netrūks un vai klases sastāvs paliks nemainīgs. A.Šķēls skaidroja, ja, piemēram, klasē tagad ir 14 bērni, bet tikai 8 vai 10 skolēni izvēlēsies doties uz Gulbenes vidusskolu, tad būs jāmeklē alternatīva kopā ar vidusskolu, jo, kā A.Šķēls teica, “tik lepni nedzīvojam, ka varētu pastāvēt klase ar desmit bērniem”. Runājot par klašu telpām, telpu trūkums būšot problēma pārejas periodā. “Bet tās būtu īslaicīgas problēmas, kuras divu gadu laikā atrisināsies,” uzsvēra A.Šķēls.
Savukārt L.Ķeķere piedāvāja, ka ģimnāzijas ēkā pārejas periodā varētu nodrošināt ar klašu telpām, piemēram, 5. un 6.klases.
