Uz Gulbenes vidusskolas bāzes veidot liceju – šāda ideja sestdien, 29.novembrī, dzima vidusskolai. Faktiski tā ir ideja ar vidusskolas saglabāšanu, dodot šai izglītības iestādei jaunu nosaukumu. Mūsdienu izpratnē licejs ir sinonīms vārdam “vidusskola”.
Kā novēroja “Dzirkstele”, liceja izveides ideju uz papīra piefiksēja Gulbenes vidusskolas direktora vietniece Iveta Zvaigzne. Licejam būtu jāapvieno Gulbenes vidusskola un Bērzu sākumskola. Licejs, kā pauda priekšlikuma izteicēji, būtu konkurētspējīga izglītības iestāde.
Kāpēc pilsētas skolas “ne ar ko nespīd”?
Savas jaunās idejas spārnoti, vidusskolas skolotāji un skolēnu vecāki devās uz skolas aktu zāli, lai tiktos ar 12.Saeimas deputāti Ingunu Sudrabu, kura savulaik Gulbenes vidusskolu ir beigusi ar zelta medaļu. Uz šo tikšanos ar I.Sudrabu Gulbenes vidusskolas zālē pavisam kopā pulcējās 27 cilvēki.
Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis turpināja klāstīt ideju par liceju, kurā mācītos 1. līdz 12.klašu skolēni. Nosaukums “licejs”, kā norādīja A.Mednis, izklausās labi. “Prestižs! Un būtu neviena nesāpīgs,” piebilda kāda balss no zāles. Līdz ar jaunā mācību korpusa izveidi, kas šobrīd savieno vidusskolu ar novada valsts ģimnāziju, “mēs beidzot varam strādāt normālos apstākļos”, norādīja A.Mednis.
“Kad es mācījos, Gulbenes vidusskola bija izcila matemātikā. Tagad – tālu no izcilības matemātikā,” skarbi teica I.Sudraba. “Sauciet “licejs” vai vēl kā, no tā nekas nemainīsies,” savu viedokli pauda viņa. Pirms brauciena uz Gulbeni I.Sudraba esot papētījusi pilsētas visu skolu izglītības kvalitātes rādītājus, sazvanījusies ar novada domes pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu domas. Atklājies, ka Gulbenes skolas šobrīd “ne ar ko nespīd”, novada valsts ģimnāziju ieskaitot. Tas liecinot, ka kaut “kas nav kārtībā”.
Pirmrindas pieredze
Lai labāk saprastu, kas tieši nav kārtībā šejienes skolās, I.Sudraba uz Gulbeni sev līdzi bija atvedusi ekspertu – Rīgas 3.ģimnāzijas direktoru Andri Priekuli -, lai viņš dalītos pieredzē. Šis viesis runāja gari un plaši gan par darba organizāciju, gan par sasniegumiem savā skolā. Gulbenes vidusskolas pedagogi, kā novēroja “Dzirkstele”, tikšanās gaitā kļuva arvien garlaikotāki. A.Mednis vienā brīdī centās kolēģi pārtraukt, teikdams: “Atvainojiet!” A.Priekulis jautāja zālē sēdošajiem, vai viņa stāstītais neinteresē. “Ļoti interesē,” atsaucās pāris vecāku. Klātesošie vecāki viesim arī jautāja. No A.Priekuļa stāstītā izrietēja, ka viņš savu skolu vada gluži kā uzņēmējs, veidojot izglītības programmu piedāvājumu tā, lai pilnībā apmierinātu tās vajadzības, kuras nosaka skolēni un viņu vecāki. Ko gribam panākt? Kāpēc nākam uz skolu? Tie ir jautājumi, kurus A.Priekuļa vadītajā skolā katru pirmdienu direktors uzdod savam pedagogu kolektīvam. Viņš arī uzsvēra, ka skola šodien ir kā glābiņš bērniem un jauniešiem un dod ievirzi dzīvē, ja “ģimene ir pajukusi” un nav pietiekama atbalsta no vecākiem.
