Gandrīz vai pārkāvušies ir Gulbenes skolu pedagogi un viņu psiholoģiskā spiediena rezultātā arī skolēnu vecāki. Gaidāmā skolu optimizācija, par kuras nepieciešamību novada dome bija oficiāli paziņojusi jau pirms četriem gadiem, piepeši izrādījusies par karstu kartupeli. Vai sagremosim? Bet varbūt izspļausim? Nezin kāpēc ir sajūta, ka patiesībā visus galvenokārt interesē tikai ambīcijas, darba vietas, algas, nevis bērnu nākotne, viņu izglītības kvalitāte un gatavība dzīvei. Panika, bailes un savtīgas intereses ņem virsroku. Tas ir saprotami, bet vai arī pieņemami? Kādus tikai pilsētas skolu modeļus šajās dienās nenākas dzirdēt! Skolas krustojam un šķiram un atkal krustojam. Izrādās, ka ģībstam valsts ģimnāzijas nosaukuma dēļ. Arī novada domei tas patīk. Naivi būtu domāt, ka pašvaldības vadība savu viedokli nesaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Protams, mūsu ģimnāzijai kā jebkurai skolai pilsētā ir savi plusi un mīnusi, bet būs tikai godīgi, ja atzīsim: skolēnu un viņu vecāku acīs šī izglītības iestāde sen vairs nav apvīta ar īpašu oreolu. Paši uzņēmīgākie Gulbenes un novada bērni nebūt neizvēlas mācīties šeit, bet gan dodas uz citām pilsētām. Savukārt tie vidusskolēni, kuri nespēj saprasties ar skolotājiem nevienā no pilsētas skolām, izmanto tālmācības iespēju. Šodien vidusskolēns var mācīties, arī neizejot no mājām. Es tagadējās ģimnāzijas un vidusskolas vietā redzu komercskolu un arodskolu. Atjaunosim tās 1927.gada tradīcijās! Tā ir izglītības ievirze un piedāvājums, kas visvairāk ir nepieciešams šai pilsētai un novadam.
