Piedalījos sapulcēs, kas notika gan Gulbenes vidusskolā, gan Bērzu sākumskolā, kur tika skaidrots, ka nākotnē pilsētā varētu tikt izveidoti divi izglītības centri. Tam es piekrītu. Tas ir pozitīvs lēmums, ja tā mērķis ir paaugstināt mūsu bērnu zināšanas un izglītības kvalitāti, bet faktiskās darbības to neliecina, jo apspriešanai tiek piedāvāts tikai viens modelis.
Šis modelis piedāvā, ka Gulbenes vidusskolā mācības būs no 1. līdz 6. klasei, pēc tam bērnam tiekot dota iespēja mācīties ģimnāzijā un tiem, kas nebūs ģimnāzisti, Gulbenes 2.vidusskolā. Rezultātā bērnam palaikam mainās klases audzinātāji, posmā no 1. līdz 4.klasei – viens, no 5.-6.klasei jau cits, no 7.klases atkal cita skola un cits skolotājs. Uzskatu, ka tas nav labākais variants, jo skolotājam nav atbildības par rezultātu. Ir pētījumi, ka 7.klasē bērnam tomēr ir grūti adaptēties jaunā vietā. Skolas maiņa vienam ir motivējoša, citam pretēji. Sarunās dažu skolu direktori atzīst, ka tad, kad bērns uzsāk mācības 7.klasē citā skolā, pirmais pusgads paiet, viņu “dabūjot sliedēs”. Jaunā skolā mainās prasības, kārtība, skolotāji. Vai tas šajā stresa pilnajā laikā ir vajadzīgs?
Daudzi vecāki bērniem vidusskolu izvēlas, lai vidējo izglītību iegūtu vienā skolā, lai nav jāceļo pa skolām.
Pieņemot pašvaldības piedāvāto modeli, šobrīd esot divām atsevišķām struktūrām – ģimnāzijai un Gulbenes vidusskolai, ko “reorganizē”, it kā pievienojot (“pārceļot”) Bērzu sākumskolu, rezultātā iegūst divas patstāvīgas skolas, divi vadītāji, dažādas prasības, kas nevedīs uz vienu kopēju mērķi. Ja jau tas ir izglītības centrs, tad vajadzētu būt vienam vadītājam un vienam kopīgam mērķim – izglītības kvalitāte un skolas prestižs jau novada līmenī.
Sapulcē izskanēja doma, ka Gulbenes vidusskola varētu būt pamatskola, kur bērni mācās no 1. līdz 9.klasei, lai ir pabeigtības sajūta, lai skolēns var iegūt dokumentu par pamatizglītību. Bet, līdzko “vidusskolā” būs 1. līdz 9.klase, tad citās pilsētas skolās sāks trūkt skolēnu posmā no 7. līdz 9.klasei, kā tas tagad ir līdzīgi vidusskolas posmā. Citā sapulcē izskanēja nepamatotas bažas, ka lielākie skolēni var aizskart mazākos. Šim izteikumam nevaru piekrist, jo bērniem ir jāmāk sadzīvot ar citiem un jāmācās būt patstāvīgiem.
Novada vadība ir izvirzījusi mērķi, ka ir jāsamazina izdevumi. Nevar mehāniski pārcelt bērnus no Bērzu sākumskolas uz Gulbenes vidusskolu, jo ir vecāki, kas jau ir nolēmuši savu bērnu tālāk sūtīt arī uz Gulbenes 2.vidusskolu. Visi nevarēs mācīties ģimnāzijā, kur ir jābūt paaugstinātām prasībām.
Mākslīga bērnu salikšana vienā vietā, vienā skolā, un piespiedu došanās uz ģimnāziju ilgtermiņā neglābs ģimnāziju un nepaaugstinās bērnu zināšanas. Ja ģimnāzijā mācīsies bērni ar sliktākām atzīmēm, rezultātu līmenis ģimnāzijā kritīsies.
Uzskatu, ka Gulbenes vidusskola un Bērzu sākumskola tiek reorganizētas, lai saglabātu Gulbenes Valsts ģimnāzijas nosaukumu. Vienā sapulcē izskanēja, ka ģimnāzijā skolēnam neļauj pārrakstīt pārbaudes darbus un tas esot kvalitātes rādītājs. Bet varbūt bērnam kaut kas bija noticis, ka viņš pārbaudes darbu uzrakstīja slikti. Kāpēc tik strikta nostāja? Labāk, lai bērns tēmu apgūst, nevis samierinās ar slikto atzīmi, jo pie tām pierod. Tas, protams, varbūt ir papildu darbs skolotājam, par ko viņam savukārt atsevišķi nemaksā. Bet mani kā vecāku interesē, lai bērns skolā iegūtu zināšanas.
Novada vadībai ir arguments, ka tagad ģimnāzijām tiks piesaistīta Eiropas fondu nauda, bet kāds līmenis būs mūsu ģimnāzijā pēc vairākiem gadiem? Vai nauda ir svarīgāka par mūsu bērnu interesēm? Sapulcē no deputātiem arī izskanēja viedoklis “saglabāsim ģimnāziju, jāstiprina ģimnāzija”. Stiprināsim stiprināšanas pēc? Agrāk ģimnāzijā bija augstāks zināšanu līmenis, tagad tas ir krities un pēc diviem gadiem var kristies vēl vairāk. No deputātiem izskan doma, ja zaudēsim Valsts ģimnāzijas statusu, to vairs atpakaļ nedabūsim. Vai nosaukums ir noteicošais? Vēl izskan arguments par konkurences samazināšanu starp skolām. Varbūt konkurence ir vajadzīga?
Publiski esmu teicis arī deputātiem, ka mēs, kuri nedarbojamies izglītības sistēmā, nesaprotam tik daudz no izglītības sistēmu regulējošajiem normatīvajiem aktiem kā tie, kuri darbojas izglītības nozarē. Mums var iestāstīt jebko un mēs tam noticēsim, bet, iepazīstoties ar normatīvajiem aktiem, saprotam, ka stāsta puspatiesību. Ja Gulbenes vidusskolā skaidroja, ka Eiropas fondu naudu nevar piesaistīt vidusskolām, tad Bērzu skolā tika teikts, ka Gulbenes 2.vidusskolai tiks piesaistīta Eiropas fondu nauda, lai sakārtotu skolas stadionu. Šajā skolu reformā ir daudz neskaidrību un tiek domāts tikai dažus gadus uz priekšu (Eiropas fondu naudas apguvē), nevis par novada bērnu attīstību ilgtermiņā.
Sauksim skolu, kādā vārdā vēlamies – ģimnāzija, licejs, vidusskola, lai tikai izglītības saturs un kvalitāte ir tāda, kas mūsu bērniem dot lielākas zināšanas un līdz ar to arī iespējas tālākai dzīvei.
Mans priekšlikums, redzējums ir tāds, ja veidojam divus izglītības centrus, saglabājot Gulbenes 2.vidusskolu, tad arī Gulbenes vidusskola pastāv kā viena liela skola, kur skolēniem tiek piedāvāti dažādi izglītības virzieni, padziļināti apgūstot humanitāros, eksaktos priekšmetus, valodas un tā tālāk, un šīs skolas vārds izskan pa visu Latviju. Uzskatu, ka lielā skolā ir lielākas iespējas bērniem dot papildu zināšanas, piedāvājot izvēlēties dažādas padziļinātās izglītības programmas.
Šobrīd ir jānoliek malā ambīcijas par skolas nosaukumu un jādomā par iespējām uzlabot izglītības kvalitāti Gulbenē.
Inita Savicka
