Apkrāptais: “Nauda tika pārskaitīta, bet rezultātā, kad vajadzēja pienākt precei, viss arī apstājās.”
Kāds Gulbenes novada iedzīvotājs, visticamāk, ir iekritis krāpnieku nagos. Par kāroto preci kādai firmai ārzemēs pārskaitījis lielu naudas summu – vairākus tūkstošus eiro, bet no preces joprojām ne vēsts. Par notikušo viņš informējis arī Valsts policiju.
“Man par to ir sāpīgi runāt. Iekritu un pazaudēju lielu summu, ko vēl biju aizņēmies no citiem. Nauda ir jāatdod tiem, no kā aizņēmos. Ziņoju arī mūsu policijai. Rakstīju iesniegumu policijai tajā valstī, kurā “iekritu”, bet informācijas nav nekādas,” stāsta vīrietis.
Nepatīkamais atgadījums noticis aptuveni pirms mēneša. Sludinājumu, kurā tikusi reklamēta šī prece, kā viņš saka, “izzondējis”, skatījies internetā atsauksmes, anotācijas. “Neko sliktu nevarēja atrast. Gana liela firma, ar vairāku gadu stāžu, nekas neliecināja par ko sliktu. Kaut gan savulaik man ir bijusi slikta pieredze ar cilvēku uzticību, visiem neticēt jau arī nevar. Paļāvos un pieņēmu lēmumu šo preci iegādāties. Nauda tika pārskaitīta, bet rezultātā, kad vajadzēja pienākt precei, viss arī apstājās. Kad mēģinu ar sazināties, vai nu viņi neko vairs neatbild vai arī neko nezinot, naudu nav saņēmuši,” viņš stāsta un ļoti cer, ka naudu izdosies atgūt.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja inspektore Sintija Virse atgādina, lai nekļūtu par krāpnieku upuri, ikviens piedāvājums ir kritiski jāizvērtē. Ar mūsdienās pieejamajiem resursiem nav pārāk sarežģīti noskaidrot, vai piedāvājums ir drošs. Vienkāršākā metode – ielūkoties meklētājā “Google”, kur bieži vien ir pieejama informācija par uzņēmumiem, personām, arī dažādas atsauksmes par iespējamiem krāpnieciskiem gadījumiem. “Arī, ja šādā veidā informāciju, kas liecinātu par iespējamu krāpniecisku darījumu, neatrodat, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas ir drošs, it īpaši, ja sadarbības partneris ir privātpersona, kura finanšu līdzekļus lūdz pārskaitīt uz citu kontinentu un preci vai pakalpojumu esat redzējis tikai virtuāli. Darījumu drošības pakāpe ir lielāka, ja sadarbības partneris ir juridiska persona ar oficiālu kontu, darbībai atbilstošām licencēm. Protams, vislabāk dārgus pirkumus iegādāties tikai tad, kad preci varat apskatīt,” uzsver S.Virse.
Cilvēkus vilina iespējas iegādāties kaut ko citās valstīs vai pēkšņi kļūt miljonāram, saņemot kāda sveša cilvēka mantojumu. S.Virse stāsta, ka novembrī, piemēram, Valmieras iecirknī reģistrēti divi potenciāli krāpnieciski gadījumi, kuros cilvēki zaudējuši vairākus simtus eiro. Kāda sieviete neveiksmīgi mēģinājusi ar interneta starpniecību iegādāties papagaiļus Kamerūnā. Sieviete zaudējusi 600 eiro lielu naudas summu un kārotos putnus tā arī nav ieguvusi. Savukārt kāds vīrietis nav saņēmis viņam piedāvāto vairāku miljonu mantojumu no Āfrikas valsts Togo. Šo piedāvājumu vīrietis saņēmis e-pastā, kur kāds kungs informējis, ka ir lieliska iespēja tikt pie 10 700 000 ASV dolāru mantojuma, bet, lai to saņemtu, ir jāveic naudas pārskaitījums 250 eiro apmērā. Nauda pārskaitīta, no mantojuma – ne ziņas, ne miņas.
