Gāzes tirgus Latvijai jāatver 2017. gadā, un laika nav daudz, uzsver Eiroparlamenta deputāti Roberts Zīle (NA) un Krišjānis Kariņš (V) intervijā Magdai Riekstiņai
Jau drīzumā – 2017. gadā – Latvijā plānots atvērt gāzes tirgu. Sagatavošanās tirgus liberalizācijai ir pašreizējai valdībai risināms jautājums. Jūsuprāt, patlaban tiek veikti tirgus atvēršanai nepieciešamie pasākumi?
Neapšaubāmi jautājums par gāzes tirgus liberalizāciju jārisina šai valdībai. Pieņemu, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē periodā tas neizdosies, jo mūsu valsts ministri būs aizņemti ar citiem jautājumiem, bet jau tagad jādod uzdevums ierēdņiem strādāt gāzes tirgus atvēršanas virzienā, un arī sarunas ar Latvijas gāzes (LG) akcionāriem jārisina. Ir jāsaprot, ka nevar 2017. gada aprīlī sākt gāzes tirgus atvēršanas procesus, tad visiem nepieciešamajiem pasākumiem jau jābūt paveiktiem. Tas nozīmē, ka valdībai drīzumā jāpieņem lēmums, kādu ceļu mēs
ejam attiecībā uz gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas sadalīšanu, un lēmums būtu jāizstrādā jau nākamā gada sākumā. Es pieņemu, ka arī LG pārstāvji saprot, ka labāk ir situāciju atrisināt ātrāk, nevis vilcināties.
Iepriekš Latvija attiecībā uz gāzes tirgus jautājumu risināšanu dažādu lobiju ietekmē gājusi ļoti mokošu ceļu, bet Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir tā, kas Latviju padara īpaši interesantu LG akcionāru “Gazprom” un “Itera Latvija” skatījumā. Patlaban “Gazprom” un “Itera Latvija” kopumā ir 50% LG akciju, tā tas ir sagadījies privatizācijas rezultātā, bet, Vācijas akcionāram “E.ON Ruhrgas International GmbH” pārdodot savas akcijas, pircējam varētu nebūt skaidrs, ko tad īsti izdevies nopirkt. Enerģētikas likums, ko Latvijai pavasarī ar mokām izdevās pieņemt, tomēr pilnībā neatbild uz jautājumu, vai Klaipēdā šoruden atklātā sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa esamība un tas, ka terminālis, lai gan ne īpaši jaudīgi, bet tomēr ir savienots ar gāzes infrastruktūru Latvijā, nenozīmē to, ka situācija gāzes tirgū jau šobrīd radikāli mainās.
Klaipēdā atklātais LNG terminālis Latvijai paver pieeju alternatīvai gāzes piegādei?
Tehniski – jā, bet realitātē – nosacīti, un tas ir saistīts ar gāzes cauruļvadu jaudu. Ja ir krīze un Inčukalna krātuve netiek piepildīta ar Krievijas gāzi, var aktualizēties jautājums saistībā ar Klaipēdas LNG termināli, kura apjomi visumā nosedz Latvijas un Lietuvas patēriņa vajadzības, turklāt gāzes patēriņš katru gadu samazinās. Aktuāls jautājums gan ir par to, kā gāzi pa cauruļvadiem atgādāt no Klaipēdas uz Latviju. Turklāt, pēc likuma raugoties, Latvijā patlaban nemaz īsti nedrīkstētu tirgot Klaipēdas termināļa gāzi.
Jūsuprāt, Latvijas valstij vajadzētu pirkt LG akcijas, ko pārdod Vācijas E.ON?
Kad E.ON pieteica LG akciju pārdošanu, Latvijas Ekonomikas ministrija ilgstoši nedabūja naudu, lai varētu juristiem pasūtīt pētījumu par to, kas izriet no tā, ja valsts pērk akcijas, un kas savukārt notiek tad, ja valsts akcijas nepērk. Situācijas analīze prasīja ilgu laiku. Sākotnēji LG akcionāri, respektīvi, E.ON, Latvijas valstij deva pirmo roku akciju iegādē, pēc tam viņi to vairs nedarīja.
Jāņem vērā, ka Latvijas valsts, pērkot šīs akcijas, nekādā gadījumā neiegūtu vairākumu un nevar iegūt kontroli pār LG vien ar E.ON piederošajiem 47,23% akciju. Aicinājums “Itera Latvija” pārdot Latvijas valstij 3% no savām akcijām diemžēl nav atradis dzirdīgas ausis. Ņemot vērā šo situāciju, manuprāt, Latvijas valsts izvēle nebūs par labu E.ON piederošo LG akciju iegādei. Zinu, ka ir vairāki citi potenciālie E.ON piedāvāto akciju pircēji, to vidū arī ar Lietuvas valsti saistītie uzņēmumi, kurus interesē pieeja Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, un to var saprast. Tomēr, pēc pēdējām ziņām, Lietuvas uzņēmumi vilcinās ar konkrēta lēmuma pieņemšanu. Cik man zināms, vēl viens no potenciālajiem LG akciju pircējiem ir Krievijā bāzēts investors, kura motīvi šo akciju iegādei nav tik skaidri kā lietuviešu motīvi.
Latvijas iedzīvotāju uztraukums par to, ka, LG akcijas nopērkot kādam ar Krieviju saistītam uzņēmumam, var pieaugt energoatkarība no Krievijas gāzes piegādēm, vērtējams kā racionāls?
Ja Latvijas valsts neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums nopērk LG akcijas, spēj skaidri pateikt, ka 2015. gadā sāk izmaiņas normatīvajos dokumentos, ejot uz īpašuma tiesību atdalīšanu visai gāzes sistēmas pārvadei, pircējs saprot, ka LG akcijām ir cita vērtība nekā līdz šim. Tas var nepatikt akciju pārdevējam, bet labāk neslēpt, kāda ir reālā situācija. Latvijas valdībai būtu jārīkojas ātri, lai nemaldinātu potenciālo akciju pircēju. Ja pircējs – vienalga, no Krievijas vai kādas citas valsts, – samaksās par LG akcijām augstu cenu un tad izrādīsies, ka situācija un līdz ar to arī akciju vērtība ir mainījusies, pircējs pat var vērsties dažādās tiesās un prasīt zaudējumu atlīdzību par to, ka ticis maldināts – pircis LG akcijas, domājot par Inčukalna gāzes krātuvi, bet tagad Latvijas valsts pārvades sistēmu un krātuvi izņem ārā no LG saimniecības un grib pārdot kādam citam. Tāpēc Latvijas valdībai nevajadzētu vilcināties ar gāzes tirgus jautājumu risināšanu – ja ir lēmums, ka LG tiek sadalīta, tad lai 2017. gada aprīlī uzņēmums jau reāli ir sadalīts.
Kāpēc Latvijai nevedās ar sava LNG termināļa būvniecību?
Latvijā šādam terminālim nav vietas, jo, ņemot vērā samērā nelielo Baltijas valstu gāzes patēriņu, katrai valstij arī nevajag savu LNG termināli. Svarīgākā ir Inčukalna gāzes krātuve un tas, lai šai krātuvei būtu pieejamība Baltijas mērogā. LG ir sagatavojusi projektu par Inčukalna gāzes krātuves kapacitātes palielināšanu, bet Eiropas Komisija uzskata, ja Latvija grib piesaistīt ES nodokļu maksātāju naudu krātuves pilnveidošanai, ir jāatver gāzes tirgus, lai no ES finansiāli atbalstītā projekta būtu labums arī citiem gāzes piegādātājiem un glabātājiem.
LG akcijas
■ Latvijas gāzes akcionāru vidū ir Vācijas “E.ON Ruhrgas International GmbH” (47,2%), Krievijas “Gazprom” (34%) un SIA “Itera†Latvija” (16%). Aktualitāte patlaban ir E.ON akciju pārdošana.
■ Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) paziņojusi, ka Ekonomikas ministrija strādā ar gāzes tirgus liberalizācijas jautājumiem, kas esot svarīgi Latvijas gāzes akciju iegādes kontekstā.
Avots: “LETA”
Energoneatkarība ir Eiropai ļoti aktuāla tēma
2017. gadā Latvijā plānots atvērt gāzes tirgu. Redzat problēmas, kuru dēļ tirgus liberalizācija varētu aizkavēties, vai arī tai būtu jānotiek, kā iecerēts?
Ja Latvijas valdība spēs līdz 2017. gadam atrisināt situāciju ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, ar Latvijas gāzi (LG) un to, kādā veidā šo krātuvi atvērs konkurentiem, lai tur varētu glabāt gāzi ne tikai “Gazprom”, bet arī citi piegādātāji neatkarīgi no tā, ko “Gazprom” par to domā, un mēs varēsim izmantot gan to gāzi, kas nāk no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa, gan to, kas nāk no Polijas–Lietuvas gāzes vada, tad tirgus liberalizācija reāli īstenosies. Savukārt, ja konkurējošiem uzņēmumiem netiks nodrošināta pieeja Inčukalna gāzes krātuvei, Rīgas ostā varēs būt kaut vai trīs LNG termināļi, bet patērētājiem tik un tā nekāda labuma nebūs. Tāpēc svarīgākais lēmums ir saistīts ar Inčukalna gāzes krātuvi un LG.
Patlaban uzmanību piesaistījusi to LG akciju pārdošana, kuras atrodas “E.ON Ruhrgas International” rokās. Latvijas valdības nostāja rada iespaidu, ka tā akcijas, visticamāk, nepirks. Kā, jūsuprāt, valdībai vajadzētu rīkoties?
LG privatizācijas rezultātā savulaik notika tā, ka šis uzņēmums nonāca tieši “Gazprom” kontrolē. Ja mazākuma akcionārs E.ON tagad grib pārdot savas akcijas, valstij tiešām trīs reizes jāapsver, vai ir vērts tās pirkt. Latvijā mazākuma akcionāru tiesību aizsardzība ir vāja. Līdz šim “Gazprom” peļņā dalās ar E.ON, jo “Gazprom” vācu investīcijas ir svarīgas. Ja Latvijas valsts būtu mazākuma akcionārs, varētu izrādīties, ka LG nevar naudu nopelnīt, visu laiku ir mīnusi. Tāpēc es neredzu jēgu Latvijas valstij pirkt mazākuma akcijas. Tas, ko valstij vajadzēt darīt, ir veicināt, lai Baltijas valstīs izveidotu tādu gāzes pārvades sistēmas operatoru, kurā būtu iesaistītas visu Baltijas valstu valdības. Šādu infrastruktūru kontrolēt valstij gan būtu jēga.
Sabiedrībā ir bažas, ka LG mazākuma akcijas var nopirkt kāds ar Krieviju saistīts uzņēmums un tad Latvijas energoatkarība no austrumu kaimiņvalsts palielināsies.
Tas ir politiski apturams. Latvijas valsts, tāpat kā jebkura valsts, var nepieļaut, ka kāds no lielajiem Krievijas energogigantiem nopērk infrastruktūru mūsu valstī. Respektīvi, var apturēt, ja vien grib apturēt.
Būtiskākais jautājums, kas ir Eiropas līmenī un ko dzird gan no Eiropas Komisijas (EK), gan no mūsu Igaunijas un Lietuvas kolēģiem, saistīts ar šaubām, vai Latvija ir gatava lauzt atkarību no Krievijas gāzes. Ielūkojoties EK Enerģijas drošības stratēģijas datos, ko publiskoja maijā, redzams, ka ir sarakstīti visi projekti, kuriem paredzēts finansējums, bet Inčukalna gāzes krātuvei nav paredzēts neviens cents no Eiropas līmeņa projektu naudas, lai gan krātuves kapacitātes palielināšanai finansējums ir ļoti nepieciešams. Iemesls ir ļoti vienkāršs – kamēr “Gazprom” kontrolēs Inčukalnu, tikmēr Eiropas Savienība (ES) nedos naudu, jo neuztver Inčukalna krātuvi kā ES projektu, bet gan kā Krievijas projektu. Tāpēc gribu uzsvērt, ka gāzes tirgus nākotne ir politiskas dabas jautājums. Mūsu valdībai un tieši ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai jānāk ar skaidru redzējumu un iniciatīvu, kādā veidā LG būtu jāsadala, lai mēs pielāgotos ES normatīvo dokumentu prasībām un ietu uz mērķi – atvērt Inčukalna gāzes krātuvi konkurencei.
Jūsuprāt, šī valdība spēs īstenot nepieciešamos pasākumus?
Ja gribēs, spēs, bet valdībai jāsaprot, ka tas nav jautājums, ko atlikt uz nākamo gadu, nepieciešamie pasākumi jāveic jau tagad. Agrākie notikumi gan liecina, ka grūti bijis pieņemt pat ļoti vienkāršus politiskos lēmumus, turklāt mēs nedrīkstam par zemu novērtēt gaidāmo “Gazprom” un Krievijas valdības pretestību. Iemesls, kāpēc lēmums par mūsu valsts gāzes tirgu nācis tik gausi, ir tieši “Gazprom” veiksmīgais lobijs, kas ir vērojams Latvijā. Lobijs izpaužas dažādos veidos, arī mēģinot politiķos radīt bažas, ja kaut ko darīs, būs slikti – labāk atstāt visu, kā ir, un neko nemainīt.
Tomēr vai nav tā, ka līdz Krievijas un Ukrainas konfliktam gan Latvijā, gan kopumā ES daudzi politiķi pietiekami nopietni neuztvēra energoatkarības radītos riskus?
Ilgus gadus “Gazprom” kontrole neizpaudās ļaundabīgi, tagad mēs redzam, ka Kremlis atklāti izmanto energopiegādes kā ieroci, piemēram, Ukrainā. Jebkurā diennakts laikā Kremlis var paziņot LG, ka gāzes cena dubultojas, un regulators pēc formulām cītīgi aprēķinās Latvijas patērētājiem maksājamo cenu, jo regulators nespēs apšaubīt cenu, ko maksā LG.
Es negribu apgalvot, ka Latvijai nevajag iepirkt gāzi no “Gazprom”. Vajag iepirkt, jo “Gazprom” ir ļoti labs gāzes piegādes avots, mums vienkārši vajag iesaistīt tirgū spēcīgus konkurentus, lai noturētu stabilas cenas. Mēs redzam, kas notiek Latvijas elektroenerģijas tirgū, – ar 1.janvāri atvērs tirgu mājsaimniecībām, cenas kāps, jo nav konkurences, bet konkurences nav tāpēc, ka vēl nav pabeigta infrastruktūra, kas Latvijai plašā apjomā nodrošinās elektroenerģijas piegādi no citām valstīm.
Reāla gāzes tirgus atvēršana īstenosies tikai tad, kad Inčukalna krātuve būs praktiski un juridiski pieejama dažādiem konkurējošiem tirgus spēlētājiem.
