Ar Tirzas bibliotēku esmu saistīta kopš bērnības un personīgi pazinu gandrīz visus, kam bijis uzticēts pienākums būt par bibliotekāru Tirzas grāmatu vidē. Laikam ritot, mainījies bibliotekāra pienākumu loks no vienkārša un precīza grāmatu izsniedzēja līdz moderno elektronisko saziņas līdzekļu un tehnoloģiju pārzinātājam.
Veselas leģendas mūsu pusē klīdušas par pagājušā gadsimta piecdesmito gadu skolotāju – bibliotekāru Augustu Reinertu, kurš ar savu kaligrāfisko rokrakstu lielajā grāmatu katalogā iegrāmatojis drukāto darbu nosaukumus, ziņas par autoriem un bieži jaunatnei sarīkojis tikpat kā eksāmenu, izvaicājot izlasītās grāmatas saturu. 52 gadus savā mūža aicinājuma – bibliotekāra – darbā pavadījusi Marija Dinga, skrupulozi grāmatplauktos krājot visu, kas drukāts tuvu un tālu par Tirzu, tās novadniekiem un tālajā pasaulē aizklīdušajiem. 175 gadu bibliotēkas jubilejas reizē Marijai bija ko stāstīt un atminēties gan par savu mūža darbu, gan par to dzīves saturu, ko viņai devusi saskarsme ar grāmatu pasauli. Īpašs ar savas sirds siltumu bija tā sauktais ,,Marijas laiks” bibliotēkā, kad vēl telpās nevaldīja izsmalcinātās un tagad tik pierastās tehnoloģijas, kad telpu kosmētiskais spožums, plauktu skaistums un lasītāju ērtības nebija dzīves norma. Tad ļaudis nāca uz šo vietu, lai pabūtu kopā gan ar grāmatu, gan ciema ļaudīm un grāmatu autoriem, nevis sērfot internetā un spēlēt spēlītes datorā, kā tagad mēdz izklaidēties jaunatne.
Izbaudot Tirzas bibliotēkas jubilejas un svarīgā projekta prezentāciju, izjutu lepnumu, ka tik plaši un silti tiek atzīmēts vēl vienas novada bibliotēkas modernizācijas fakts. Ir patīkami te satikt pagasta ļaudis, gan tos, kas uz īsu brītiņu ieskrējuši tikai samainīt izlasītās grāmatas, gan izbaudīt Agritas vadītās nu jau ļoti modernās iestādes gaisotni dažādo pasākumu laikā. Te ir centrs, kur sniedz palīdzību datorzinību apgūšanā un pielietošanā. Te var pārsūtīt, kopēt un pavairot dokumentus, saņemt informāciju par daudziem ar grāmatām saistītiem notikumiem. Kad man vaicāja, vai, laikam ritot, Tirzā nemazināsies grāmatas loma sabiedrībā, paudu savu uzskatu, ka tā nedrīkst notikt, jo ne jau velti Tirzai pieder Jāņa Misiņa “Krāces”, kas tagad ieguvušas atsaucīgus īpašniekus no vietējo uzņēmēju pulka. Es ticu, ka arī Tirzā mūžīgi skanēs spārnotais Jāņa Misiņa teiciens ,,Meklējiet rakstos!” un grāmata būs, kamēr pastāvēs cilvēce! Lai veiksmes pavada visus šīs grāmatu druvas kopējus un viņu atbalstītājus! Lai katra pagasta bibliotēkā vietu atrod grāmatplaukts, kurā ievietot kā dāvinājumu ģimenes vērtīgāko un vismīļāko grāmatu vispārīgai lietošanai. Ar līdzdalību pasākumos vairojas mūsu pašapziņa, un ceru, ka šim aicinājumam būs dzirdīgas ausis visā novadā. Labais, vērtīgais un unikālais nes vēstis cauri laikiem!
