Ilgvars Matīss, Gulbenes luterāņu mācītājs
Traģiski ir pagājis laiks uz Latvijas autoceļiem, daudz bojā gājušie, daudz traumu, morālu un fizisku, un invaliditāte uz mūžu. Daudz ir stāstu, un katram tas ir savs. Bet kamēr tas tevi neskar personīgi, tikmēr tā ir statistika un skaitļi. Kad tas skar tevi vai tavus tuviniekus, tad tas pārvēršas par tavu traģēdiju un pārdzīvojumu. Un katru gadu viens un tas pats: ceļu uzturētāji vaino ceļu satiksmes dalībniekus, un ceļu satiksmes dalībnieki vaino ceļu uzturētājus. Un taisnība ir abām pusēm.
Reiz vidusskolas gados braucot ar stopiem, ievēroju kādā automašīnā uzlīmētu braukšanas vadmotīvu – ,,nebrauc ātrāk, kā tavs sargeņģelis spēj palidot’’. Tā patiešām bieži ir cilvēku vēlme skriet ātrāk, nekā tas ir iespējams un atļauts, ātrāk par savu sargeņģeli. Pats arī esmu to piedzīvojis kā lielu kaunu, kad ir sanācis pārkāpt noteikumus – piemēram, kad nebiju reiz piesprādzējies un apstādināja policija, un tā bija viņu pareiza rīcība – uzlikt man sodu. Atliek atzīt savu vainu un turpmāk laboties. Bet cilvēks ir interesanta būtne, visbiežāk viņam gribas vainot citus. Protams, ir savas vainas noteikti arī ceļu uzturētājiem. Bet tavs uzdevums ir novērtēt situāciju un braukt atbilstoši automašīnas tehniskajam stāvoklim, riepu nolietojumam un prasmēm, ievērot noteikumus. Pretējā gadījumā ciet tu pats vai arī satiksmes dalībnieki tavas rīcības dēļ. Tāpat arī gājējiem jāmācās disciplīna – neiet pāri pie luksofora sarkanās gaismas, doties tumšā laikā ar atstarotājiem un neiet pa braucamo daļu vispār, ja esi alkohola reibumā.
Manuprāt, ir svarīgi, uzsākot braukšanu, katru reizi lūgt arī Dievu. Ne obligāti to darīt balsī, bet pie sevis domās – noteikti. Gluži kā psalmā – ,,Pavēli (jeb uztici) Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu’’ – kaut vai īsā frāzē lūgt šādi: ,,Lūdzu, pasargā mani, Dievs, ceļā no visa ļauna!’’ Un pārskatīsim savus braukšanas paradumus, vai kāds no tiem mums vai citiem netraucē, vai kāda no to atmešanas varētu ietaupīt dzīvību.
Un uz ceļu uzturētājiem varētu attiecināt Jāņa Kristītāja vārdus, ar kuriem viņš sludināja Kristus nākšanu – ,,Sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas Viņa takas’’ – sagatavot ceļus tā, ka pats Dievs pa tiem vēlētos doties, tik labiem tiem būtu jābūt! Un katrs pats personīgi piedomāsim pie tā, lai būtu mazāk traģēdiju, mazāk bezjēdzīgi pazaudētu dzīvību. Mēs esam tik maza tauta un tik lēti nedrīkstam izzust.
